Koijotu koijota latīniskais nosaukums ir Canis latrans, kurš nozīmē "rejošais suns".

Koijoti pārtiek no grauzējiem un mājas mīluļiem

Vēl viens arvien pieaugošs barības avots – automašīnu notriektie dzīvnieki uz ceļiem

Koijotu barībā 90% ir zīdītājdzīvnieki

Visvairāk medī sīkus zīdītājus – trušus, zemes vāveres, strupastes, peles.

Koijoti var dzīvot visur, jo viņiem ir spēja ēst gandrīz visu, ieskaitot cilvēka atkritumus un mājas mīluļus

Kad vien rodas iespēja, ēd putnus, čūskas, ķirzakas, briežus, pekarus, mājlopus, lielus kukaiņus u.c. lielus bezmugurkaulniekus

 No koijota nav glābiņa nevienai uz zemes ligzdojošo putnu sugai

Koijoti ir uzstājīgi mednieki – var sekot upurim 21 stundu, līdz medības noslēdzas veiksmīgi

Koijotu bars var nomedīt pat pieaugušu alni, kas sver 250 kg

Dzīves ilgums koijotiem savvaļā 10–14 gadi, nebrīvē – līdz 21 gadam

Galvenie ienaidnieki koijotiem ir cilvēks, vilks, puma

Koijoti var pāroties ar mājas suni un reti ar vilkiem

Koijoti spēj skriet ar ātrumu 65 km/h un lekt 4 m tālu

Koijoti ir labi peldētāji, bet slikti kāpelētāji

Koijotu pāra teritorija, ko parasti aizsargā tikai mazuļu augšanās laikā, var būt līdz 19 km diametrā ap migu.