Jau skolā tiek mācīts, ka ūdens sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem – ūdeņraža un skābekļa. Pietiekams ūdens daudzums ir viens no cilvēka dzīvības un labas veselības priekšnosacījumiem, jo ūdens, gluži tāpat kā gaiss, nepieciešams dzīvības procesu uzturēšanai, kā ari personīgās un mājokļa higiēnas nodrošināšanai.

Vienkāršas patiesības par ūdeni ...

Ūdens uz zemes sastopams trīs dažādos stāvokļos – cietā, šķidrā un gāzveida.

Ūdens sasalst pie 0 grādiem pēc Celsija, savukārt iztvaiko 100 grādu temperatūrā.

Ūdens ir visplašāk sastopamā viela uz zemes -80% zemes virsmas klāj ūdens.

97% uz zemes atrodamā ūdens ir okeānu un jūru ūdens, bet 3% saldūdens, un tikai 1% uz zemes atrodamā ūdens ir piemērots dzeršanai.

Pieaugušajam vīrietim ūdens sastāda 66% ķermeņa masas, sievietēm – līdz 50%. Ūdens ir katra cilvēka organisma šūnas sastāvā, gan muskuļos, gan ādā, gan iekšējos orgānos.

Cilvēks bez pārtikas var izdzīvot apmēram mēnesi, savukārt bez ūdens – tikai aptuveni piecas dienas.

Diennaktī cilvēkam būtu jāuzņem aptuveni 2 litri šķidruma, no kuriem 1,5 litri tīrā veidā (ūdens, tēja, sula).
 

Kāpēc jādzer ūdens?
 

Ūdens ir svarīgs labas garīgās un fiziskās veselības nodrošināšanai.

Ūdeni jādzer ne tikai, lai organisms (īpaši iekšējie orgāni – aknas, nieres, gremošanas sistēma) normāli darbotos, bet arī, lai nezaudētu labu izskatu, garastāvokli un labas darbaspējas.
 

Nepieciešamais ūdens daudzums

Tas, cik daudz ūdens jādzer, ir atkarīgs no cilvēka ķermeņa uzbūves, ikdienas fiziskajām aktivitātēm, apkārtējās vides un uztura, turklāt uzņemtā un izdalītā šķidruma daudzumam jābūt līdzsvarā.

Ieteicamais uzņemtā ūdens daudzums dienā 1,5-2 litri.

Ja cilvēks uzturā lieto daudz augļu un dārzeņu, organismam papildus nepieciešams aptuveni 1-1,5 litri šķidruma dienā.

Pastiprinātu vajadzību pēc šķidruma izraisa:
 

pārtika:

pārāk daudz gaļas vai sāls;

pārāk maz svaigu dārzeņu, augļu un salātu.

vide:

dzīvojamās un/vai darba telpās ir pārāk sauss gaiss;

cilvēks valkā sintētiskas drēbes.

dzīvesveids:

cilvēks lieto alkoholu, kafiju, smēķē cigaretes;

cilvēkam ir liekais svars.

Organisms uz ūdens trūkumu reaģē daudz izteiktāk kā uz citu barības vielu nepietiekamību. Ja organisma šūnām trūkst ūdens, tad acumirklī samazinās vielmaiņas aktivitāte, un cilvēks var izjust nogurumu, kļūst izklaidīgs un nemierīgs.

Ja jūs māc nogurums vai grūti koncentrēties – padzerieties ūdeni!

Atcerieties, ka tad, kad izjūtat slāpes, organismam ūdens jau sen ir nepieciešams, tādēļ padzerieties pirms izjūtat slāpes!

Tam, kādu ūdeni dzeram – no ūdensvada, akas, avota vai fasēto, nav nozīmes, ja vien tas ir kvalitatīvs un drošs.

Kur iegūst dzeramo ūdeni?

Ūdens, ko lietojam ikdienā, var būt iegūts gan no virszemes, gan pazemes avotiem.

Centralizēta ūdens piegāde, galvenokārt no pilsētas ūdensvada.

Droša dzeramā ūdens piegāde ir iespējama, lietojot augstas kvalitātes pazemes ūdeņus un nodrošinot ūdensapgādes sistēmas kvalitatīvu darbību.

Dzeramā ūdens ieguvei lieto arī virzemes ūdeņus, taču, pirms ūdens nonāk pie patērētājiem, tas tiek attīrīts un dezinficēts.

Latvijā, izņemot Rīgu, dzeramā ūdens piegāde ir no pazemes avotiem. Rīgā dzeramā ūdens ieguvei lieto gan pazemes avotu ūdeni, gan Daugavas ūdeni.