Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - pelēkais ronis, pogainais ronis un plankumainais ronis

Roņu ķermeņi ir ideāli piemēroti peldēšanai

Ronim nav neviena ārējo orgānu, visi ir iekšējie

Roņi savas kājas nevar pabīdīt zem ķermeņa

Sauszemes ronis ir ļoti lēns un lempīgs, bet ūdenī tas ir ļoti ātrs

Mazākais no roņiem ir poganais ronis, kurš sver 45kg un var būt 85cm garš

Lielākais no roņiem ir dienvidu jūraszilonis, kas sver 2400kg un var sasniegt 4,9m

Roņu pamatbarība ir zivis 

Roņi nevar ilgi izdzīvot bez nekā taukaina, jo tauki palīdz uzturēt siltumizolāciju

Roņiem tauku slānis var sasniegt 8cm biezumu

Roņu āda aizņem 1/4 no viņu svara

Roņu lielākais ienaidnieks ir cilvēks, tad seko vaļi un leduslāči

Vedela roņi spēj ienirt 600m dziļumā

Roņi var ūdenī pavadīt 15 minūtes bez ieelpas

Ilgākais laiks, ko ronis ir pavadījis zem ūdens, bez gaisa ir 43 minūtes

Roņi spēj badoties 4 mēnešus

Roņi izņemot zivis ēd vēl vēžveidīgos, dažādus gliemjus

Ronis dienā var apēst 10kg

Ronis neēd zivis, kurām ir asakas

Roņu mazuļi piedzimst balti, ar vilnu

Ja roņu mazulis aiziet ar vilnu peldēt, tas tas visbiežāk nomirst, jo kažoks nav piemērots peldēšanai

Roņu mātīšu piens ir tikpat biezs kā sviests

Roņi mātes pienu nolaiza no vēdera

Roņi aug ļoti ātri, jau pēc divām nedēļām ronis ir paaudzies divas reizes

Mātītes svars pa to laiku ir nokrities par 25kg

3 nedēļu vecumā mazuļiem nomainās vilna un tie ir spējīgi peldēt

Mātes un mazuļa attiecības ir ļoti sirsnīgas, un jau pirmajā nedēļā iemācas saprasties gan ar skaņu palīdzību, gan trinot degunu

Kad mazulis ir 20 dienas vecs tēviņi sāk apmeklēt mātītes, kuras vairs nerūpējās tik ļoti par mazuļiem

Roņi dzīvo apmēram 30 gadus