Zaķi ir mazi un vidēji lieli zīdītāji, tiem ir raksturīgas garas ausis un pagarinātas pakaļkājas.
Visi zaķi ļoti ātri skrien, dažas sugas pārsvarā pārvietojas skrienot atšķirībā no trušiem, kuri skrien tikai nepieciešamības gadījumā. Zaķi garās distancēs spēj ilgstoši uzturēt ātrumu 50 km/h. Piemēram, pelēkais zaķis var skriet ar ātrumu 56 km/h,
Baltais zaķis ir nedaudz mazāks nekā pelēkais zaķis. To var viegli atšķirt no pelēkā zaķa pēc astes, kura baltajam zaķim ir balta visa gada garumā (pelēkajam zaķim astes virspuse ir melna).
Baltā zaķa ķermeņa garums ir 43—65 cm, ieapaļās astes garums 4,3–8 cm, svars atkarībā no sezonas mainīgs, apmēram 2–6 kg.
Baltais zaķis ir savrupnieks un izteikts nometnieks un tam ir raksturīga piesaiste dzīves vietai . Iemīļotā, nomaļā teritorijā tiek izraudzīts laukumiņš regulārai guļvietai. Vasarā pirms apgulšanās vienkārši piebradā augāju, ziemā iemīda vai izkārpa sniegā nelielu bedrīti. Baltais zaķis ir pārsvarā krēslas dzīvnieks un visaktīvākais ir uzreiz pēc saulrieta un pirms saullēkta,
Baltais zaķis ir poligāms un mātītei, kura ir gatava pāroties, seko vairāki tēviņi. Lai piesaistītu partneri, mātīte izkliedz saraustītus aicinājuma kliedzienus. Pāris izveidojas uz ļoti īsu laiku. Katrai pieaugušai mātītei Latvijā ik gadu ir 1—2 metieni
