Ēģiptes zeme tūkstošiem gadu pēc senās valsts varenības turpina piedāvāt arheologiem aizvien jaunus atradumus. Lūk, žurnāls “Planētas Noslēpumi” sniedz nelielu faktu apkopojumu par Senās Ēģiptes dzīvi.

1. Faraoni nekad neļāva apkārtesošajiem redzēt savus matus. Viņi pastāvīgi valkāja kroni vai galvas lakatu “nemezu” – tas ir svītrainais apmetnis leģendārajā faraona Tutanhamona maskā.

2. Ēģiptes faraonam Pepī II nepatika mušas. Tāpēc viņam līdzās allaž bija vairāki vergi, kuri bija viscaur nosmērēti ar medu. Gan mušas paēdušas, gan faraons laimīgs. Vergu sajūtas varam tikai mēģināt iedomāties.

3. Senajā Ēģiptē krāsojās ne tikai sievietes, bet arī vīrieši. Krāsa acīm parasti bija zaļa (izgatavoja no vara) vai melna (izgatavoja no svina). Ēģiptieši ticēja, ka krāsojumam piemīt ārstnieciskas īpašības. Sākotnēji krāsošanos Ēģiptē izmantoja kā aizsardzību pret saules stariem un izdaiļošanās bija tikai sekundārs iemesls.

4. Antibiotiku izmantošana iesākās 20. gadsimtā, taču Senās Ēģiptes tautas medicīnā sapelējušus pārtikas produktus vai vienkārši augsni ar pelējumu infekcijas slimību ārstēšanai izmantoja jau pirms 4000 gadu.

5. Senajā Ēģiptē bērni līdz pusaudža vecuma sasniegšanai nevalkāja vispār nekādu apģērbu. Siltais klimats apģērbu padarīja lieku. Pieauguši vīrieši valkāja svārkus, sievietes – kleitas.

6. Bagātie ēģiptieši valkāja parūkas. Zemāko kārtu ēģiptiešu mati bija gari un dažkārt sapīti bizēs. Bērniem līdz 12 gadu vecumam galvas noskuva, atstājot vien bizīti pakausī. Tā ar bērniem darīja vienā konkrētā nolūkā – lai neieviešas utis un blusas.

7. Nav zināms, kas un kad Sfinksai nodauzījis degunu. Saglabājies attēls ar Sfinksu bez deguna jau kopš 1737. gada, proti, 60 gadus pirms Napoleona ienākšanas Ēģiptē, kad “progresīvie” mazā ķeizariņa kareivji trenēja savas iemaņas, šaujot ar lielgabaliem pa Sfinksu. Vēsturiski precīzi zināms tikai viena cilvēka vārds, kurš Sfinksai nodarījis konkrētu kaitējumu, – tas bijis islāma klerikālis Saims al Dahrs. 1378. gadā viņu par to pakāra.

8. Senie ēģiptieši ticēja, ka zeme ir plakana un apaļa, savukārt Nīla tek cauri tās centram.

9. Senās Ēģiptes kareivji vienlaikus pildīja arī iekšējā policijas karspēka funkcijas, kā arī iekasēja faraonam nodokļus.

10. Katrā Senās Ēģiptes dievnamā bija ierādīta speciāla vieta faraonam, no kurienes viņam vajadzēja pildīt savus pienākumus. Protams, visiem dievnamiem nepietika faraonu, tāpēc attiecīgo svēto vietu ieņēma konkrētā dievnama augstākais priesteris.

11. Pirmo piramīdu – faraona Džosera pakāpienu piramīda, kas uzbūvēta aptuveni 2600. gadā pirms mūsu ēras, – sākotnēji apjoza 10 metrus augsta siena. Tajā bija 15 durvis, taču atveramas bija tikai vienas no tām.

12. Senajā Ēģiptē likuma priekšā sievietes un vīrieši bija pilnībā vienādi, tāpat arī pilnībā vienlīdzīgi piedalījās valsts ekonomiskajā dzīvē. Taču sociālajā aspektā vīrieši tomēr atradās uz augstāka pakāpiena.

13. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Gīzas lielo piramīdu būvētāji bijuši brīvi ēģiptieši, visdrīzāk – faraonam pastāvīgi strādājoši, nevis vergi. Viņi saņēma kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, piemēram, lūzumus ārstēja ļoti rūpīgi. Atrastie celtnieku grafiti liecina, ka lielākā daļa būvētāju lepojušies ar to, ka līdzdarbojas dižajos darbos.

14. Vienam no pazīstamākajiem Senās Ēģiptes faraoniem Ramzesam Lielajam oficiāli bija astoņas sievas un vismaz 100 verdzenes mīļākās. Viņš miris, sasniedzis vairāk nekā 90 gadu vecumu. Vairākas ēģiptiešu paaudzes dzīvojušas pārliecībā, ka viņu faraons ir nemirstīgs.

Avots: la.lv