Nezinu vai tā tiešām ir taisnība, bet nu izbaudat lasām vielu (:

Nesen zinātnieki veica pētījumu: pētāmajiem bija jāguļ 8 stundas. Taču viņus modināja katra sapņa sākuma stadijā. Pēc trijām dienām visiem pētījuma dalībniekiem tika novēroti uzmanības koncentrācijas traucējumi, halucinācijas, aizkaitināmība un pirmās psihozes pazīmes.

Kad pētāmajiem tika atļauts sapņu laikā gulēt un viņus nemodināja, zinātnieki ievēroja, ka smadzenes kompensē iepriekšējās naktīs neredzētos sapņus ar ilgāku organisma atrašanos ātrā miega fāzē…

1. Ārējie faktori ietekmē mūsu sapņus.

Katrs no mums kaut reizi ir pats izjutis, ka zemapziņa par sapņa daļu padara sajūtas, ko esam kādreiz jutuši. Cilvēkiem, kuri cieš slāpes, zemapziņa ”pasviež” ūdens glāzes tēlu.

Viņi cenšas padzerties (sapnī, protams), atkal cieš slāpes, atkal redz sapnī ūdens glāzi un tā tālāk – līdz pamostas un saprot, ka patiešām grib dzert un padzeras jau reālajā pasaulē, ne sapnī. Tādējādi, zemapziņa pasaka priekšā, ka vajag pamosties.

2. Mums sapņos rādās tikai tas, ko esam redzējuši.

Sapņos bieži redzam nepazīstamus cilvēkus, mums nav ne jausmas par to, ka mūsu apziņa neizdomā viņu sejas. Tās ir reālu, kādreiz  dzīvē redzētu cilvēku sejas, tikai mēs tās esam aizmirsuši.

3. Sapņa laikā mēs esam paralizēti.

Gribat ticiet,  gribat neticiet, bet mūsu ķermenis sapņa laikā ir praktiski paralizēts, galvenokārt tāpēc, lai ķermenis neatkārtotu kustības, kuras notiek sapnī.

4. Mēs aizmirstam 90% no redzētajiem sapņiem.

Piecas minūtes pēc pamošanās mēs jau neatceramies pat pusi no saviem redzētajiem sapņiem, bet pēc desmit minūtēm nez, vai atcerēsimies 10% no tiem. Ir zināmi gadījumi, kad dzejnieki, rakstnieki, zinātnieki redzējuši sapņus, kuros radījuši savus dzejoļus, prozu vai izdomājuši jaunas zinātniskās teorijas. Paveicies tiem, kuri pasteidzās ātri sadabūt pildspalvu un papīra lapu.

Tieši pateicoties sapņiem, pasaulē nācis kāds Semjuela Kolridža dzejolis,  Luisa Stīvensona  stāsts par Doktoru Džekilu un misteru Haidu, kā arī visiem zināmā Mendeļejeva elementu periodiskā sistēma – Mendeļejeva tabula.

5. Arī neredzīgie redz sapņus.

Cilvēki, kuri neredzīgi kļuvuši pēc dzimšanas, sapņus var redzēt bildīšu veidā. Cilvēki, kuri neredzīgi jau piedzimuši, attēlus neredz, viņu sapņi ir skaņu, smaržu un taktilo sajūtu pilni.

6. Ne visi var redzēt krāsainus sapņus.

Apmēram 12% redzīgo cilvēku redz tikai melnbaltus sapņus. Pārējie redz krāsainus sapņus. Ir tipisko sapņu grupa, kurus redz pilnīgi visi: situācijas skolā, darbā, mēģinājums izvairīties no izsekošanas, krišana no liela augstuma, kāda cilvēka nāve, zobu izkrišana, lidošana, izkrišana eksāmenos, avārijas u.t.t.

7. Bijušie smēķētāji redz spilgtākus sapņus.

Bijušie smēķētāji redz piesātinātākus, reālākus sapņus, nekā citi. Visbiežāk viņi redz, ka atkal atsākuši smēķēt un izjūt vainas apziņu par to.

8. Sapņus redz visi cilvēki.

Visi cilvēki (izņemot smagi psihiski slimos) redz sapņus, taču vīrieši un sievietes sapņus redz dažādi. Vīriešiem visbiežāk sapņos rādās sava dzimuma cilvēki, sievietes redz abu dzimumu pārstāvjus aptuveni vienādās proporcijās.

9. Sapņi nav burtiski.

Mūsu zemapziņa izmanto zīmju un simbolu valodu. Tāpēc nav katrs sapnis jāuztver burtiski, lai arī tas ir pilnīgi loģisks un sižetiem bagāts. Zemapziņa sūta mums signālus, ne precīzus tēlus.

10. Cilvēks, kad krāc, sapņus neredz.

Brīdī, kad cilvēks krāc, viņš sapņus neredz.

11. Mazi bērni sapņu neredz.

Mazi bērni (līdz triju gadu vecumam) sapnī neredz sevi. No 3 – 8 gadu vecumam bērni sapņos redz dažādas briesmas vairāk nekā mēs visā savā mūžā.

12. Lai sapni atcerētos, ir jāpamostas.

Ja jūs pamostaties vai jūs pamodina ātrā sapņa stadijā, jūs atcerēsieties savu sapni ar visām sīkākajām detaļām.

Kopēts.