Amerikāņu fotogrāfs Gregs Murejs radījis vairākus neparastus kadrus, iemūžinot četrkājainos draugus brīdī, kad sunīši mielojas ar zemesriekstu sviestu, vēsta "Vida Press".
Fotosesijā piedalījušies vairāki sunīši, kurus Murejs laika gaitā fotografējis, baudot gardo kārumu. Tādējādi izdevies notvert kadrus, kādus ikdienā vis negadās redzēt. Turklāt fotogrāfs centies iemūžināt pēc iespējas vairāk to suņu, kuri reiz adoptēti no patversmes.
Daudzos attēlos esot redzami tieši pitbuli, ko Murejs komentējis: "Es visu laiku strādāju ar pitbuliem, un tie ir lieliski suņi. Aplams ir stereotips par to, ka tie ir bīstami suņi. Man nekad nav bijušas problēmas ar šiem suņiem, un tas ir tāpēc, ka viņiem ir lieliski un atbildīgi saimnieki. Godīgi sakot, visvairāk man patīk fotografēt tieši pitbulus, jo viņi ir tik daudz kam gājuši cauri."
Interesantajām fotogrāfijām Murejs iedvesmojies no gadījuma paša dzīvē. Arī viņa reiz izglābtais mastifs Beilijs labprāt mielojies ar zemesriekstu sviestu, bet fotogrāfam paticis iemūžināt kadrus, kuros redzama šuneļa mēle. Vislabākās fotogrāfijas sanākušas tieši zemesriekstu sviesta dēļ, jo suns, to baudīdams, intensīvi izmantojis mēli, savukārt tas ļāvis Murejam notvert labākos brīžus. Diemžēl Beilijs nu devies uz citiem medību laukiem, taču Mureja radītie kadri esot kā veltījums viņa četrkājainajam draugam.
Foto: Vida Press
Katrs sunītis fotografēts aptuveni 10 minūtes, norādījis Murejs. Fotogrāfs izmantojis nelielu daudzumu zemesriekstu sviesta, kas suņiem nekaitē un ir gards. Rezultātu gan nevarēja paredzēt: "Es nekad nezinu, ko sagaidīt." Lielākoties suņi atradušies svešā vidē kopā ar nepazīstamu cilvēku, kas gatavojies viņus fotografēt, tāpēc nācies pierast pie katra četrkājainā drauga: "Esmu ļoti pacietīgs, fotografējot suņus. Pirmās 15 minūtes pavadu, ļaujot viņiem iepazīt mani. Mēs spēlējamies, es viņiem dodu našķus un ļauju sevi apostīt."
Visgrūtāk esot sadarboties ar suņiem, kas reiz cietuši un pret kuriem kāds izturējies ļaunprātīgi, teicis Murejs. "Viņi cilvēka tuvumā ir daudz tramīgāki. Nav brīnums, kāpēc."
Fotogrāfiju autors arī padalījies ar kādu amizantu piedzīvojumu projekta laikā: "Kad iedodu sviestu, parasti suns paliek vienā vietā un koncentrējas, lai to noēstu. Taču nesen viens no suņiem atnāca pie manis pēc tam, kad apēda sviestu, un sāka laizīt manu seju un galvu. Kad pārnācu mājās, sieva norādīja, ka man matos ir zemesriekstu sviests."
