Sermuļa masa ir ap 200 g, bet garums bez astes 18.7 - 32.5 cm

 Ziemā ķermeņa apmatojums ir balts, vasarā divkrāsains - balts un brūns

Astes gals gan vasarā, gan ziemā ir brūns vai melns

Reģionos, kas ir vairāk uz dienvidiem, sermulis visu gadu paliek brūns

Ziemas laikā Latvijā zebieksti var sajaukt ar sermuli, jo abiem tad ir balts kažoks, bet zebiekste ir viscaur balta un sermulis astes gals ir brūns/melns

 Latvijā sermulis ir reti sastopams un mīt visā valsts teritorijā, nedaudz vairāk sastopams ziemeļaustrumu rajonos

Sermulis mājo alās, lai gan pats tās nerok, bet aizņem grauzēju veidotās alas

Sermulis ir aktīvs galvenokārt naktī, dienā tas ļoti reti izlien no savas alas

Sermulis ļoti labi peld un ātri kāpelē pa kokiem

Sermuļa dabīgie ienaidnieki ir vilki, lapsas, koijoti, kaķi un āpši.

Sermuļa galvenā barība ir sīkie un vidēja lieluma zīdītājdzīvnieki (peles, kurmji, truši un ūdensžurkas)

Sermulis spēj nogalināt upuri, kas ir daudz lielāks par pašu mednieku piemēram, trusi

Pastāv mīts, ka sermulis trusi spēj nohipnotizēt un pienākt tam pavisam klāt, lai nokostu, video novērojumos sermulis trušus dzenā tik ilgi līdz tie ir pārguruši

akšens sākās 2:50, es nez kas tur tālāk, man žēl tā truša palika

Viduslaikos valdīja uzskats, ka sermulis tik ļoti uztraucas par sava kažociņa tīrību, ka nomirst, ja to nosmērē