Kick.lv Twitteris

Sestdienas rīts. Pēc labi pavadītas nakts,

pielaužu savu veci nopirkt dzīvoklim skaistu

(visai padārgu) lustru. Aizbraucam uz veikalu,

nopērkam. Pa ceļam uz māju vēl iebraucam

veikalā, paņemam konjaku - tā lieta, tak

jāapmazgā. Aizbraucam mājās, ieraujam pa

konjakam un es lūdzu savam skaistulim, lai

pieliek. Laikam konjaka un pagājušās nakts

izpriecu iedvesmots, mans ērglis, devās

cīnīties ar lampu. Istabas vidū nolikām galdu,

uz galda tabureti un es par taburetes turētāju.

Kamēr mans varonis cīnās ar lampu, es

paskatos uz augšu. Šis man vienās

bumbierenēs, kurām pa vienu staru, viena

oliņa lien ārā. Es neko sliktu nedomādama

uzsitu tādu nelielu, pavisam maigu knipi, pa

mana dārguma dārgākās mantas detaļu.

Tajā brīdī, mans ērglislido zemē no taburetes,

protams ar visu lustru. Lustra lupatās, pats

kūleņ, kūleņiem. Pieceļās un nāk pie manis,

domāju - nu viss gāzīs, tā, ka mātes vārdu

aizmirsīšu. A vīrs saka- bļ*, tikko tā elektrība

iepi*a, ka līdz pašām olām aizgāja, labi ka

nenosita.