Lielajiem susuriem, tāpat kā bebriem, visu laiku aug priekšējie zobi, tapēc viņiem vaig kaut ko graust.
Lielais susuris ir ierakstīts Latvijas, Baltijas reģiona un Polijas sarkanajā grāmatā, tātad ļoti reta suga.
Latvija susuru var satikt Daugavas senlejāpie Skrīveriem, Gaujas senlejā pie Siguldas un Amatas ielejā, kā arī te pat - kick'ā (Klaus).
Susuris var aizlēkt no 7m-10m tālu, tapēc viņa pēdas ir raupjas, kas ir domāta šādam dzīvesveidam. Kā arī, pakaļkājas ir garākas nekā priekškājas.
Migu viņu var iekārtot gandrīz jebkur - koka dobumā, starp akmeņiem, kādā alā un jebkurā spraugā kas ir 2cm-3cm plata.
Ziemas miegā susuris var aiziet viens, vai arī ar savu ģimeni kopā. Ziemas miegā tie guļ no oktobra vidus līdz maija vidum. Kamēr viņi guļ, ja kāds pieskarās, viņš reaģēs, jo nervu sistēma paliek aktīva.
Senajā Romā, susuri bija delikatese. Laukos viņus audzēja ar riekstkokiem apstādītiem voljēros, kur bija kastītes migai, bet pilsētā - māla mucās,kur viņus uzbaroja ar ozolzīlēm un kastaņiem. Pirms pasniegšanas tā gaļu apmērcēja medū un apkaisīja ar magoņu sēklām.
Lielie susuri nedzīvo ilgāk par 5 gadiem savvaļā.
Mazuļi dzimst kaili un akli, tie sver tikai 2 g. Dzīves 5. dienāsusurēniem atritinās ārējās ausis, 12. dienā atveras dzirdes kanāls, 21. dienā atveras acis. Augšzobi parādās 13. dienā, apakšējie zobi – 20. dienā
Mātītei vienā metienā ir 1-11 mazuļi.
Šie dzīvnieciņi sver no 70g-170g, bet pirms ziemas miega -280g.
Atšķirībā no citiem dzīvniekiem, abiem dzimumiem nav ārēju atšķirību, tātad nevar noteikt no skata vien.
Parasti susuris parādās, kad sāk veidoties krēsla. Ziemeļos viņi var darboties arī dienas gaišajā pusē.
Tāpat kā vāveres, susuri visādus riekstus un ozolzīles sanes savāmidzenī, lai pēc tam tos varētu mierīgi apēst un uzņemt taukus ziemas guļai.
Kad mātīte paliek stāvoklī, tā savu bērnu nēsa apmēram 1 mēnesi. Pēc bērna piedzimšanas, tēviņš par to vairs nerūpējas.
Susuri ir augēdāji, viņi ēd gandrīz visu - zāli, ogas, pumpurus,koka lapas, augu sēklas... Pa kādai reizei ieēd arī kādubezmugurkaulnieku (gliemeži).
