Dievlūdzēji savu nosaukumu ieguvuši savas tipiskās Dieva lūdzēja pozas dēļ.

Dievlūdzēji dzīvo sausos un tuksnešainos reģionos, kalnu pļavās, Āfrikas savannās un mitros tropiskajos mežos

Dievlūdzējus bieži mēdz sajaukt ar citiem kukaiņiem, kuriem ir garas kājās, piemēram, ar siseņiem, sienāžiem

Dievlūdzējus var izmantot, lai cīnītos ar kaitēkļiem dārzā

Dievlūdzēji var būt līdz 11cm gari

Tiem ir trijstūrveida galva ar lielām, kustīgām acīm, un tie var pat saskatīt sev aiz muguras

Dievlūdzēji var saskatīt sīkumus līdz 20m attāluma

Tiem ir ļoti kustīgs kakls, kurš ļauj pagriezt galvu 180 grādu leņķī

Dievlūdzēju izskats ir ļoti piemērots slēpšanai no ienaidniekiem un medīšanai

Kad dievlūdzējs ir nobijies vai agresīvs, tas cenšas būt pēc iespējas lielāks un izpleš priekškājas un spārnus

Dažas sugas, lai aizsārgātos šņāc, un ja tas nelīdz, dievlūdzējs var uzbrukt kožot

Dievlūdzēji nemeklē upuri, bet tie nomaskējas atbilstošā vietā, atgādinot lapu vai zāles stiebru un pacietīgi gaida

Dievlūdzējs savam upurim vispirms nograuž galvu, lai tas nekustētos un pēc tam aprij pārējo daļu

Manuprāt, par dievlūdzējo pārošanos ir dzirdējuši gandrīz visi - ka matītes apēž tēviņus. To sauc par seksuālo kanibālismu.

Ja pārošanās laikā mātīte sāk ēst tēviņu, tad aizkostais tēviņš devīgāk atdod spermu. 

Ja Dievlūdzēji pirms pārošanās ir paēduši, tad nenotiek kanibālisma

Dažu dievlūdzēju sugu tēviņu mātītei tuvojas ar īpašu deju, tādējādi novēršot mātītes uzmanību no ēšanas uz pārošanos

Vienīgās briesmas, kas draud dievlūdzējiem ir dabiskās vides piesārņošana

Vienā dējumā mātīte var izdēt 10-400 olu