Viena cilvēka pamudināts nolēmu izveidot 2 blogus vienā dienā Šis blogs bija domāts rītdienai , bet kaut jau izdomāšu ko rīt izveidot . Patīkamu lasīšanu

Kā smaržo kosmoss? Ko kosmosā var iesākt ar līmlenti? Vai lidosim ātrāk par gaismu? Tas viss šajā rakstā!

1. Kopš 1981. gada, NASA vienmēr parūpējas par to, lai uz katra no viņu sūtītajiem kosmosa kuģiem būtu izolācijas lenta. Kāpēc lai uz miljonu vērta kosmosa kuģa, kuru ir būvējuši pasaulē labākie inženieri, atrastos līmlente? Jo ar tās palīdzību uz Apollo – 13 klāja varēja salabot filtrācijas sistēmu pēc tam, kad bija eksplodējusi viena no degvielas bākām.

2. Ar plutonija dzinēju darbinātā kosmosa izpētes stacija Cassini-Huygens ir pieveikusi vairāk kā  1.2 miljardus kilometrus ceļā uz Saturnu. Ja kādreiz kaut kas noies greizi un šī izpētes stacijas neieies Saturna orbītā, tad šī kosmosa stacija atsitīs kā bumbiņa pret Saturna atmosfēru un tā atgriezīsies tur no kurienes nākusi – uz Zemes, kā rezultātā daudz cilvēki uz Zemes saslimtu ar vēzi dēļ radiācijas, kas nāktu no izmantotā plutonija.

3. Zinātnieki ļoti cītīgi strādā pie hiperdraiva izmantošanas potenciāliem, kā arī pie hiperdraiva dzinēja izveides. Paplašinot telpu un laiku vienā kosmosa kuģa galā un samazinot to otrā, teorētiski tas varētu izveidot enerģijas vilni, kurš ļautu ceļot ar ātrumu, kurš ir liekāks nekā gaismas ātrums. Ceļojums uz Centaura Alfu, kura ir vistuvāk Zemei esošā zvaigžņu sistēma un kura atrodas 4.22 gaismas gadu attālumā, prasītu vien 2 nedēļas.

4. Mars Climate Orbiter aparāta uzdevums bija pētīt Marsa klimatiskos apstākļus no orbītas. Aparāts startēja 1998. gada 11. decembrī un Marsu sasniedza 1999. gada 23. septmebrī. NASA kontroles centrs saņēma informāciju, ka aparāts uzsācis bremzēšanas manevru, taču 10 minūtes vēlāk pēc bremzēšanas manevra, kad aparātam būtu jau jābut orbītā ap Marsu , signāli vairs netika saņemti un sakari ar aparātu pazuda. Vēlāk, izmeklējot avārijas iemeslus, atklājās, ka navigācijas dators dažus datus saņēma angļu impēriskajā, nevis metriskajā mērvienibu sistēmā un šī iemesla dēļ aparāts uzsāka bremzēšanu tikai 57 kilometru augstumā virs Marsa (nevis 150 kilometru augstumā, kā plānots) šajā augstumā Marsa atmosfēra jau bija pietiekoši bieza, lai izraisītu berzi ar aparātu un to iznīcinātu. Dēļ šīs kļūdas NASA zaudēja ap 125 miljoniem ASV dolāru.

5. Daži astronauti apgalvo, ka viņi ir pieredzējuši neticamu brīdi, kuru dēvē par Visuredzušo efektu. Kāpēc tik neticams, jo kā apgalvo astronauti, tad viņi ir sajutušies kā vidutāji starp Dievu un cilvēci.

6. Kosmonauti, kuri ir bijuši kosmosā apgalvo, ka atklāts kosmoss smaržo pēc ceptas liellopa gaļas un karsta metāla. Bet kā viņi to sajūt, ja viņu skafandros ir tikai tīrs gaiss? Elementāri! Viņi vienkārši ir sajutuši šādu smaržu no saviem skafandriem, kad viņi ir atgriezušies kosmosa kuģī un novilkuši tos.

7. NASA`s izveidotais Extravehicular Mobility Unit kosmiskais skafandrs izmaksā ap 12 miljoniem ASV dolāru gabalā. Šie kosmiskie skafandri ir veidoti priekš Space Shuttle un SKS kosmonautiem, kuri iziet atklātā kosmosā. Ja Jūsu 12 miljonu ASV dolāru vērtais skafandrs netīšām tiks sabojāts, tad Jūs atklātā kosmosā mirsiet 1 minūtes laikā, jo bez gaisa un tā spiediena Jūsu ķermeņa šķidrumi izvārīsies, bet pēc tam Jūsu mirstīgās atliekas sasals.

8. 1998. gadā savu ceļojumu kosmosā uzsāka Starptautiskā kosmosa stacija(SKS), kuras svars, nu jau tagad, ir sasniedzis vairāk kā 471 tonnas. Šī SKS dienā apriņķo Zemi 16 reizes. Tā kā šajā projektā piedalās 5 kosmiskās aģentūras - ASV (NASA), Kanādas (CSA), Krievijas (Roskosmos), Eiropas (ESA) un Japānas (JAXA), tad arī SKS sastāv no vairākiem posmiem, kur savu roku ir pielikušas ikviena no šīm kosmiskajām aģentūrām. Katrā posmā kāda no valstīm ir sūtījušas kosmosā savu moduli, kuru pievieno šai stacijai un tā kļūst aizvien lielāka. Bet pats smieklīgais šajā projektā ir tas, ka Krievijas astronauti nedrīkst izmantot ASV kosmonautu tualetes, jo viņi tās bija pārāk bieži aizdambējuši. 

9. 1977. gada 5. septembrī atklātā kosmosā tika palaists Voyager 1 kosmiskais aparāts, kurš paredzēts Saules sistēmas ārējo planētu un starpplanētu vides pētīšanai. Voyager 1 pārlidoja Jupiteru un Saturnu un bija pirmais aparāts, kurš ieguva detalizētus šo planētu pavadoņu attēlus. Bet interesantākais ir tas, ka ja gadījumā šo zondi pārķers kāds no zaļajiem cilvēciņiem, tad viņi uz tā atradīs zelta disku, kurš satur attēlus ar cilvēka DNS, mūziku no Bēthovena un Čaka Berija, kā arī citu informāciju par cilvēci.

10. 0 gravitācijas ietekmē, kura ir kosmosā, kosmonauts 5 mēnešu laikā zaudē aptuveni 12% savu kaulu masas. Bet tas nav vienīgais, ko viņi zaudē. Tajā pašā laikā viņi var zaudēt ap 40% no savas muskuļu masas, kā rezultātā kosmonauts var izskatīties pēc 60-gadīga večuka.