Čūskas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās mājo arī daudzās salās pasaules okeānos, izņēmums ir Īrija, Jaunzēlande un nelielas salas Atlantijas okeānā un Klusajā okeānā.
Latvijā dzīvo 3 čūsku sugas no divām dažādām dzimtām: parastās zalktis un gludenā čūska no zalkšu dzimtas un parastā odze no odžu dzimtas.
Čūsku adaptācija liela laupījuma norīšanai tiek nodrošināta ar tām raksturīgu galvakausa uzbūvi: kustīgu savienojumu ne tikai starp mutes aparāta kauliem, bet arī starp aukslēju, spārnveida, zvīņas kauliem un šķērškauliem, kurus vienu ar otru saista tikai stipri izstiepjamas saites.
Lai atrastu medījumu, čūska izmanto ožu. Smaržas tiek saostas, izmantojot meli, kurai ir šķelts gals. Ar mēli uztvertās gaisa daļiņas tiek novadītas uz Jakobsona orgānu, kas analizē iegūto informāciju.
Tomēr lielākajai daļai čūsku ir vidēji laba redze, tā nav asa, bet spēj noteikt kustīgus objektus. Savstarpēji salīdzinot sugas, labāka redze ir tām čūskām, kas dzīvo kokos un visvājākā tām, kas mājo alās.