Krabjus iedala divās līnijās - Vecās pasaules krabji un Jaunās pasaules krabji

Senākā krabja fosilija ir no juras perioda

Krabji ir sastopami visos pasaules okeānos un jūrās, kā arī uz sauszemes

Latvijā ir sastopami piekrastes peldkrabji un invazīvie Ķīnas cimdiņkrabji

Mazākais krabis ir zirņu krabis, kurš ir zirņa lielumā 

Lielākais krabis ir Japānas zirnekļkrabis, kura izmērs ir 4m

Tēviņiem spīles ir lielākas nekā mātītēm

Vijolniekkrabjiem viena spīle ir izteikti lielāka nekā otra spīle

Lielo spīli izmanto savstarpējai komunikācijai, arī lai piesaistītu mātītes

Mātītes no tēviņiem atšķiras arī vēderu ziņā

Tēviņiem vēders ir šaurs un trijstūra formā

Mātītēm vēders ir plats un noapaļotā formā, jo mātīte perē olas, kas ir piestirpinātās pie vēderkājām

Krabji pārvietojas sāniski, jo to motorika labāk strādā sānus

Ir dažas krabju sugas, kas pārvietojās uz priekšu un atpakaļ

Vairums krabju sugas sazinās bungājot vai mājot ar spīlēm

Tēviņi savā starpā cīnās par mātīti un par paslēptuvēm

Krabji ir visēdāji un pārtiek no aļģēm

Krabji mēdz ēst arī gliemjus, tārpus, sēnes, baktērijas un organiskos atkirtumus

Krabji vislabāk attīstās, ja tie uzturā lieto gan augus, gan dzīvniekus

Krabji sadarbojās savā starpā, lai iegūtu barību un nodrošinātu savu ģimeni

Katru gadu cilvēki apēd 1.5 milijons tonnas krabju

Krabjus parasti vāra, bet mēdz krabju mātītes ēst jēlas