Tāpat kā visi citi mazuļi, Stenlijs guļ bērnu gultiņā, velkā pamperus un visvairāk mīl mātes uzmanību un apskāvienus, kamēr viņa baro Stenliju ar pudelīti.

Stenlijs no citiem mazuļiem atšķirās ar to, ka viņš ir 30 gadus vecs un viņa ''māte'' ir patiesībā tikai viņa istabas biedrene Sandra Diaza, kura ir jau nomirusi 2011. gada jūlijā.

Stenlijam patīk, kad pret viņu attiecās kā pret bērnu, šo sindromu mēdz saukt par parafilisku infantilismu.

Šis pieaugušais mazulis dzīvo Kalifornijas apartamentos, kurš viņš ir sev uzbūvējis pieaguša cilvēka bērnu gultiņu un barošanas krēsliņu, kā arī viņam tur ir vietiņa, kur spēlēties.

Stenlijs pavada savas dienas spēlējoties ar lego, sūkājot knupīti. Kad Sandra, kas labrātīgi tēloja viņa māti, bija dzīva, tad viņa baroja Stenliju ar karotīti un pudelīti.

Sandra stāsta par Stenliju: ''Es mīlu viņu, it kā viņš būtu mans mīļākais brāļadēls. Viņš man ir kā ģimenes loceklis, kurš ir zaudējis māti, un es esmu tante, kas vienmēr ir klāt grūtā brīdī.''

Pats Stenlijs stāsa: ''Dažiem cilvēkiem būt pieaugušam mazulim ir seksuāls fetišs, bet man tas ir veids kā relaksēties. Tu atnāc mājās pēc darba un pārej mazuļa režīmā, aizmirsti par savām pieaugušā cilvēka problēmām.''

Pirmo reizi Stenlijs sāka ''atgriezties'' bērnībā, kad viņam bija 13 gadi - viņš sāka velkāt pamperus un tad viņš saprata, ka vēlas vēl vairāk lietas, kas ir mazuļiem - mantiņas, gultiņa un pat knupīti. Kad viņam bija 20 gadi, viņš sāka čurāt biksēs, pašam sev negribot, un sāka velkāt pamperus katru dienu.

2000. gadā Stenlijs izveidoja mājaslapu priekš pieaugušajiem mazuļiem,  kur atrast kādu ''pieaugušo mazuli'' vai ''mammu'', kā arī dalīties savā starpā ar ieteikumiem, kur iegādāties pamperus.

Stenlijs kādreiz strādāja kā apsargs, bet notika kāds negadījums un tagad viņam ir sirds problēmas.

Stenlijs ejot ārā ģērbjas normālā, pieauguša cilvēka apģērbā, bet tiklīdz kā viņš ir mājās, viņš ieiet ''mazuļa režīmā''.

http://www.bedwettingabdl.com/S…page_pics.html - vairāk bildes ar Stenlija dzīvi.