Stāvot rindā pie kases, ir ieradums iepirkumu groziņā iemest pa kādai košļājamās gumijas paciņai. Ja rinda gara, ir laiks palasīt, kas rakstīts paciņas otrajā pusē. Sastāvs gluži kā Mendeļejeva tabula, no dabīgām, organismam pieņemamām sastāvdaļām ne vēsts – vieni vienīgi E-burti un mākslīgie saldinātāji!

Bieži vien esam pārāk slinki, lai palasītu to produktu sastāvu, kas nonāk uz mūsu virtuves galda, bet pārtika vistiešāk ietekmē mūsu veselību.

Kā organisms var radīt veselas šūnas no mākslīgajiem saldinātājiem, krāsvielām, uzlabotājiem un konservantiem? Tas izjauc iekšējo līdzsvaru, kam seko slimības, neskaidras izcelsmes nogurums, apātija un spēku trūkums.

Tāpēc žurnālā ik pa laikam piedāvājam pētījumus, kas ir to produktu sastāvā, kurus ikdienā pērkam. Šoreiz par košļājamajām gumijām, kuras top no metil-, buta-, polietilēn- un citiem ķīmiskiem savienojumiem, kuriem būtu jāpaliek ķīmijas laboratorijās, nevis jānonāk mūsu organismā!

Zobārsti – par!


Košļājot gumiju, tiek veicināta pastiprināta siekalu izdalīšanās. Siekalas ir dabisks mutes dobuma attīrītājs, tās aizskalo ēdiena paliekas un baktērijas, tāpēc tik ātri neveidojas aplikums. Daudziem kā liels pluss liekas arī košļājamo gumiju spēja atsvaidzināt elpu, jo īpaši smēķētājiem. Zobārste Dace Siugaleuzsver, ka košļājamo gumiju lietošana pēc ēdienreizes nāk zobu veselībai par labu, jo īpaši situācijās, kad nav iespējas iztīrīt zobus ar zobu suku un pastu. – Bet tas nav brīnumlīdzeklis mutes higiēnai, kā to stāsta reklāmās. Ja rītos un vakaros netiek rūpīgi mazgāti zobi, lietots zobu diegs, košļājamā gumija neko nedos. Žilbinoši baltie zobi un svaigā elpa izpaliks! Pa dienu, kad nav iespējas izmazgāt zobus, var pakošļāt gumiju, bet arī – ne jau ilgu laiku, pietiks ar piecām minūtēm, – saka D. Siugale.

Kā ar situācijām, kad košļājamo gumiju vainojam plombas izkrišanā? Tajā brīdī liekas, ka gumija kā ar vakuumsūkni būtu izcēlusi plombu no zoba. Ja plomba ir kvalitatīvi ielikta un audi ap to veseli, neviena košļājamā gumiju to pat nepakustinās.

Gastroenterologi – ar mēru!


Valda uzskats, ka ilgstoša un bieža košļājamo gumiju košļāšana var nodarīt kaitējumu kuņģim, jo dod signālu smadzenēm, ka tiek uzņemta barība, līdz ar to izdalās kuņģa sula, kura netiek izmantota barības sašķelšanai, tāpēc bojā kuņģa gļotādu. To apstiprina arī klīnikas “Premium Medical” gastroenteroloģeIrita Roderte: – Košļājamās gumijas lietošana ierosina bioloģiski aktīvu vielu izdalīšanos, kas savukārt izprovocē kuņģa un zarnu trakta motoro atbildi. Tas nozīmē, ka tiek stimulēta kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas un pārējo zarnu muskulatūras darbība. Ir situācijas, kad paaugstināts kuņģa un zarnu trakta kustīgums ir nevēlams. Pēc košļājamās gumijas lietošanas palielinās kuņģī esošā šķidruma apjoms jeb atlieku tilpums tukšā dūšā. To īpaši vajadzētu atcerēties pirms operācijām: kad plānota narkoze, no rīta nebūtu ieteicams lietot košļājamo gumiju. Košļājamās gumijas lietošana maina arī kuņģa sulas pH jeb skābumu, proti, pH paaugstinās, skābums mazinās. Ikvienam ar kuņģa-zarnu darbības traucējumiem vajadzētu konsultēties ar ārstu, vai nebūtu jāierobežo bieža un ilgstoša košļājamās gumijas lietošana.

Klīnikas “Premium Medical” gastroenteroloģe Ilze Pļaviņa aicina šajā ziņā ievērot mērenību.

Gastroenteroloģe uzskata, ka košļājamās gumijas košļāšana pēc ēdienreizēm nav kaitīga ar priekšnoteikumu, ja to dara īsu brīdi un ēdienreizes ietur regulāri – piecas reizes dienā.

– Košļājamo gumiju lietošana palīdz attīrīt zobus, attīsta žokļa darbību, kā arī siekalās veicina amilāzes izdalīšanos, kas palīdz šķelt ogļhidrātus. Protams, košļāšana palielina arī skābes daudzumu kuņģī, taču, ja ēdienreizes ietur regulāri, tai nevajadzētu būt problēmai, –skaidro daktere Pļaviņa. Ārste norāda, ka košļājamo gumiju nevajadzētu košļāt ilgāk par 7 – 10 minūtēm, nevis labāka efekta sasniegšanai vismaz 20 minūtes, kā tas norādīts uz košļājamo gumiju paciņām.