1986. g. 26. aprīlī - Černobiļas atomreaktors uzsprāga aiz sevis atstājot postažu un vienu no bīstamākajām lietām pasaulē. Tas atrodas kur kādreiz atradās 4 reaktors. Atrašanās pie tā tikai 300 sekundes uzreiz pēc sprādziena būtu bijusi nāvējoša. Lai arī šodien tā radioaktivitāte ir mazinājusies, atrašanās pie tā ilgāku laiku būtu tāpat nāvējoša.
Katastrofa notika 1:23 naktī, kad notika neveiksmīgs mēģinājums atdzesēt pārkarsušo kodoldegvielu. Pirmais sprādziens pacēla 1000 tonnas smago reaktoru nosedzoši plāksni un atmosfērā nonāca radiācija. Tikai mirkļus vēlāk notika otrais sprādziens, daudz jaudīgāks, kas izārdīja reaktora ēku. Sprādziena rezultātā degoši grafīta stieņi tika izmētāti virs 3. reaktora un apkārt reaktoram.
Ugunsgrēkam izbeidzoties, darbinieki ķērās pie seku likvidēšanas. Betons, pagrabā zem reaktora bija ārkārtīgi karsts un caur to bija izlauzusies lava, kas bija veidota no smiltīm, betona un kodoldegvielas. Masu nosauca par "černobilītiem". Ar kameru izdevās atklāt šo radioaktīvo masu, vairāk nekā 2 m platu un simtiem tonnu smagu, ko nosauca par "ziloņa kāju" tās izskata dēļ.
Šī sacietējusi masa ir veidota no kodoldegvielas, betona, smilšu un reaktora aizsargapvalka, caur kuru kodoldegviela izkusa. Tā atrodas pagrabā zem kādreizējā 4 reaktora. 1986. g. radiācijas līmenis bija 10000 retngeni stundā. Jebkurš tās tuvumā saņemtu nāvējošu radiācijas dozu mazāk nekā minūtes laikā. Pēc 30 pavadītām sekundēm nedēļas laikā sāktos reiboņi un nelabums. 2 minūtes nozīmētu asiņošanās sākšanos. 4 minūtes - vemšana, caureja un drudzis. Pēc 300 sekundēm jums būtu atlicis dzīvot divas dienas.
Šī bilde ir uzņemta 10 gadus pēc katastrofas, tās radioaktivitāte ir samazinājusies 10 reizes, bet 500 sekunžu pavadīšana tās tuvumā būtu nāvējoša.
Uzreiz pēc katastrofas sākās sarkofāga būvniecība, lai noslēgtu radiācijas nokļūšanu apkārtējā vidē. Strādniekiem un zinātniekiem tika atstāta pieeja pie tā, lai varētu novērot, kas tur notiek.
More Facts:
Kāpēc Černobiļas katastrofas fotogrāfijas ir graudainas? Tā nav fototehnikas vaina. Radiācija ietekmē fotofilmiņu.
Kā gan varēja uzņemt bildes? No droša attāluma. Tuvāka izpēte ļāva noteikt, ka tā nebija tikai kodoldegviela. Ar laiku "ziļona kāja" sabruka, bet gadiem tā palika pārāk bīstama, lai varētu pie tā pietuvoties.
Kādēļ radiācija ir bīstama? Radioaktīvo elementu izstarotās daļiņas ir jonizēts starojums, kam ir pietiekami enerģijas, lai ietekmētu atomus un molekulas, ar kurām tas saskaras. Radiācija var ļoti ātri bojāt mūsu DNS, kas savukārt noved pie šūnu darbības traucējumiem un vēža.
Cik daudz cilvēku tas ietekmēja? Precīzas atbildes nebūs, bet iespējams, ka līdz 7 miljoniem. Visvairāk cieta Baltkrievija, Ukraina un Krievija. Taču radioaktivitātes dēļ Ziemeļanglijā nācās nogalināt aitas un ziemeļbriežus Laplandē.
atmosfērā izmesto radioaktīvo vielu daudzums bija 400 reizes lielāks nekā no Hirosimas bombardēšanas.
Katastrofu klasificēja pēc 7. līmeņa - vislielākā no kodolavārijas skalas. Un tas ir vienīgais nelaimes gadījums vēsturē ar šādu pakāpi.
Ugunsdzēsēji no AES un no Pripiates (tuvākā pilsēta), dzēšot uguni, nezināja patiesos tā iemeslus, tāpēc tie nebija pietiekami aizsargāti pret radiāciju. Lielākā daļa no viņiem nomira tuvāko mēnešu laikā. Viņi tika aprakti cinka zārkos un viņu kapenes tika iebetonētas, lai izvairītos no radiācijas izplatīšanās no viņu līķiem.
Lielākā daļa teksta copy/paste no spokiem
