Ķērpji ir aļģes un sēnes kopdzīves forma. Aļģe ir organisms, kas spēj veikt fotosintēzi, savukārt sēne uzņem ūdeni. Ķērpju ķermeni sauc par laponi, un tam nav ne sakņu, ne stumbra, ne lapu. Tāpat kā visas sēnes, arī ķērpjos mītošās sēnes pašas nespēj saražot sev barības vielas. Ķērpju sēnes pārtiek no cukura, ko fotosintēzes procesā iegūst aļģes. Arī aļģēm ir izdevīga šāda sadzīvošana, jo sēnes tām dod patvērumu, pasargājot no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Aļģēm dzīvojot patstāvīgi, tās ļoti viegli varētu aiziet bojā. Turklāt sēnes dod arī iespēju aļģēm izplatīties citās teritorijās, ko, dzīvodamas patstāvīgi, tās izdarīt nespēj.

Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Tos var sastapt no polārā loka līdz tropiskajiem apgabaliem, no augstkalnu virsotnēm līdz zemām piekrastes ielejām. Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala 3 grupās: kreves, lapu un krūmu ķērpjos. Dabā ir atrodami arī ķērpji, kas veido dažādas pārejas formas, un tos ne vienmēr var viegli pieskaitīt kādai no jau minētajām 3 grupām. Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Zinot šādu ķērpju īpašību, ir izstrādātas metodes apdzīvotu vietu gaisa piesārņotības karšu veidošanai. 

Daudziem dzīvniekiem ķērpji ir svarīgs barības avots, savukārt cilvēki ķērpjus izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, piemēram, Islandes ķērpi lieto elpceļu slimību ārstēšanai.