Laikā, kad gaisā jūtama vasaras saulaino dienu izskaņa, katru gadu pārņem nostalģiska sajūta. Šo sajūtu modina kāds īpašs notikums, kas katra cilvēka sirdī un atmiņā ieņem nozīmīgu vietu - neatkarīgi no vecuma, reliģijas un materiālā nodrošinājuma. Tā ir Zinību diena, plašāk zināma kā 1. septembris. Skola ir vieta, kur cilvēks var izveidot stingru un drošu pamatu savai nākotnei, lai tālākajā dzīvē dotos pretī drosmīgi un gudri uzstādītiem mērķiem. 

Zinību dienas tradīcija ir neatņemama Latvijas kultūras vēstures sastāvdaļa. Tās pirmsākumi meklējami Padomju Savienībā, kad 1984. gadā 1. septembris tika pasludināts par Zinību dienu. Krievijā, gluži tāpat kā daudzās postpadomju valstīs, piemēram, Ukrainā, Baltkrievijā, kā arī Latvijā, tai ir oficiāli svinamās dienas statuss. Domājot par Zinību dienu, nevar nepieminēt Pirmo zvanu, kad skolas dzīvi pieredzējušie 12. klases audzēkņi lielajā dzīvē ieved un ar skolu iepazīstina mazos pirmklasniekus. Šī tradīcija ir īpašs pasākums, kas gada beigās noslēdzas ar Pēdējo zvanu. Šī tradīcija ir tik unikāla Latvijas izglītības sistēmā un vēsturē, ka to var salīdzināt ar Olimpisko spēļu lāpas nešanu un nodošanu tālāk vai Mūžīgo uguni.

Vēlam visiem skolēniem un viņu vecākiem, kā arī izglītības darbiniekiem veiksmīgu un panākumiem bagātu mācību gadu - lai mazajiem censoņiem labas atzīmes, skolotājiem - paklausīgi skolēni, bet vecākiem - maz mājasdarbu!