Kā darbojas  DNS?

Šūnas dalīšanās cikla laikā dezoksiribonukleīnskābes daudzums dubultojas. Dezoksiribonukleīnskābes dubultošanās (replikācijas) procesā dubultspirāles virknes atdalās viena no otras, uz katras no tām fermenta ietekmē sintezējas jauna, tai komplementāra virkne. Tādējādi katra no abām jaunajām dezoksiribonukleīnskābes molekulām, kas identiskas vecajai, satur vienu veco un vienu no jauna sintezēto virkni.

ko dod  DNS?

DNS  satur dzelzs atomus, līdz ar to tās ir kā antenas, kas vērstas kosmosā. Tās saņem informatīvas norādes, kā jāizskatās cilvēkam, augam, dzīvniekam. Cilvēka ģenētiskais aparāts ir faktiski tāds pats kā augļu mušiņām, sliekām, mērkaķiem, – t.i., olbaltumi ir visiem organismiem vienāds darba komplekts, kas veic vielmaiņu (metabolismu), bet torsionu lauku informācija nosaka, tieši kādā secībā, pēc kādas olbaltuma matricas (RNS) tiks veidotas aminoskābes. Cilvēka galvenā konstrukcija ir vārds, kuram ir tieša saistība ar mūsu ģenētisko aparātu. Mūs virza garīgais ķermenis, bez tā mēs esam tikai nekārtīgu un daudzveidīgu muskuļu, kaulu u.c. savienojums.

kas un kā atklāja DNS?

1869. gadā šveicietis Fridrihs Mišers no strutās esošajām leikocītu šūnām izdalīja kodolus un atklāja, ka to sastāvā ir no olbaltumvielām atšķirīga viela, kuras sastāvā ir daudz fosfora un maz sēra, un nosauca to par nukleīnu. Tālāk citi ķīmiķi turpināja nukleīna pētīšanu un atklāja tajā skābu vielu, ko nosauca par nukleīnskābi. Vēlāk atklāja, ka t.s. nukleīna sastāvā ir divu veida nukleīnskābes: dezoksiribonukleīnskābe un ribonukleīnskābe.