Ir bieži dzirdēti apgalvojumi: «Es ienīstu Ziemsvētkus!» Tas var šķist dīvaini: kam gan nepatīk šie skaistie, baltie piedošanas svētki, mēs katrs tajos taču saņemam dāvanas… Tomēr pretinieku šiem svētkiem ir daudz.
šķiet, ka, Ziemsvētkiem tuvojoties, sākam cilvēkus iedalīt divās daļās. Viena ir tā, kam dāvanu meklēšana, pirkšana un saiņošana iet pie sirds, bet otra daļa ir tā, kurai tas viss uzdzen zosādu, jau iedomājoties par kārtējo pārpildīto veikalu.
Kā man krīt uz nerviem visi tie džingelbeļi, teica kāds paziņa.
kaidrojums ir vienkāršs. Vecāki savulaik ir šķīrušies, un nu pieaugušais cilvēkbērns, atcerēdamies gaišos brīžus vēl pilnajā ģimenē, vairs nespēj savienot prieku par Ziemsvētkiem ar reālo situāciju: mīļuma un savstarpējas sapratnes vairs nav, bet bērns savus vecākus taču mīl joprojām!
Bet re ka tā arī ir - https://www.apollo.lv/4673993/k…tik-ziemsvetki
ja ne uztaisīt, tad ar tagad pat pārkopēt citus rakstus un blogus neprot.