Mēs vēl nedzīvojam uz Marsa un nedodamies uz darbu, izmantojot lidojošas mašīnas, bet nav šaubu, ka nākamā desmitgade nesīs daudz aizraujoša tehnoloģiska progresa. Biznesa žurnāls forbes ir ieskicējis 25 galvenās tehnoloģiju tendences, kuras, visdrīzāk, iezīmēs nākamo dekādi. 

1) Mākslīgais intelekts (AI) un mašīnmācīšanās.  Arvien pieaugošā mašīnu spēja mācīties un rīkoties gudri pilnībā mainīs mūsu pasauli. Tas ir arī virzītājspēks daudzām citām tendencēm šajā sarakstā.

2) Lietu internets (IoT). Tas attiecas uz aizvien pieaugošo viedo ierīču un objektu skaitu, kas ir pieslēgti internetam. Šādas ierīces pastāvīgi vāc un pārraida datus, vēl vairāk veicinot lielo datu un AI pieaugumu.

3) Valkājamās ierīces un kiborgi. Iesākumā tās bija fitnesa aproces, taču tagad šī tehnoloģija ir attīstījusies līdz veselai industrijai, kas piedāvā valkājamas monitorizēšanas iekārtas. To mērķis ir uzlabot cilvēku sniegumu un palīdzēt mums dzīvot veselīgāku, drošāku un efektīvāku dzīvi. Nākotnē mēs pat varēsim redzēt, kā cilvēki apvienojas ar tehnoloģijām, lai radītu “paplašinātus cilvēkus” vai kiborgus.

4) Lielie dati (angļu: Big Data) un paplašinātā analītika. Lielie dati attiecināmi uz visu pasaulē radīto datu eksponenciālo pieaugumu. Pateicoties paplašinātajai analītikai (ļoti advancētai datu analīzei, ko bieži darbina ar AI metodēm), mēs tagad varam izprast un strādāt ar ārkārtīgi sarežģītām un daudzveidīgām datu plūsmām.

5) Gudrās telpas un gudrās vietas. Cieši saistīta ar IoT, šī tendence liecina, ka fiziskās telpas – piemēram, mājas, biroji un pat veselas pilsētas – kļūst arvien savienotākas un gudrākas.

6) Blokķēde un sadalītā virsgrāmata (angļu: distributed ledgers). Šī īpaši drošā datu glabāšanas, autentificēšanas un aizsardzības metode varētu mainīt daudzus uzņēmējdarbības aspektus, jo īpaši tos, kas attiecināmi uz uzticamu darījumu veikšanu.

7) Mākoņskaitļošana un “skaitļošana uz kantes” (angļu: edge computing). Mākoņskaitļošana tiek skaidrota kā datu glabāšana citos datoros un tiem var piekļūt, izmantojot internetu. Tā lielā mērā cilvēcei ir palīdzējusi ar datu un analītikas pieejamību. Tā sauktā “skaitļošana uz kantes” — kur datus apstrādā ar viedierīcēm (piemēram, tālruņiem) — būs nākamais līmenis. Šī tehnoloģija pieaug tāpēc, ka pasaule patlaban piedzīvo vēl neredzētu sensoru bumu. Burtiski visur atrodas datu vācēji, kuru sniegtā informācija nav obligāti jāglabā un jāapstrādā “mākonī”.

8) Digitāli paplašināta realitāte. Visaptveroša virtuālā realitāte, paplašinātā realitāte un jauktā realitāte – šī tendence izceļ virzību uz neiedomājamas digitālās pieredzes radīšanu.

9) Digitālie dvīņi (angļu: digital twins). Digitālie dvīņi ir faktiska fiziskā objekta, produkta, procesa vai ekosistēmas digitāla kopija. Šī novatoriskā tehnoloģija ļauj mums izmēģināt lietu vai procesu, kas būtu pārāk dārgs vai riskants, lai  to izmēģinātu realitātē.

10) Dabiskā valodas apstrāde. Šī tehnoloģija, kas ļauj mašīnām izprast cilvēku valodu, ir būtiski mainījusi to, kā cilvēki mijiedarbojas ar mašīnām.

11) Balss interfeisi un tērzētavas. Alexa, Siri, čatboti – daudzi no mums jau ir pieraduši sazināties ar aparātiem, vienkārši izrunājot vai ierakstot mūsu lūgumu. Nākotnē arvien vairāk uzņēmumu izvēlēsies mijiedarboties ar saviem klientiem, izmantojot balss interfeisus un tērzētavas jeb čatbotus.

12) Datora redze un sejas atpazīšana. Mašīnas var runāt, tad kāpēc lai tās nevarētu redzēt? Šī tehnoloģija ļauj mašīnām vizuāli interpretēt apkārtējo pasauli, un sejas atpazīšana ir lielisks piemērs. Lai gan mēs, bez šaubām, redzēsim lielāku reglamentējošo kontroli pār sejas atpazīšanas izmantošanu, šī tehnoloģija nekur nepazudīs.

13) Roboti un koboti. Mūsdienu roboti ir gudrāki nekā jebkad agrāk. Tie mācās reaģēt uz savu vidi un veikt uzdevumus bez cilvēku iejaukšanās. Dažās nozarēs darba nākotne, iespējams, ir saistīta ar cilvēkiem, kas bez sarežģījumiem strādā ar kolēģiem – robotiem. Tāda ir termina “kobots” nozīme.

14) Autonomi transportlīdzekļi. Šī būs tā desmitgade, kad autonomi visu veidu transportlīdzekļi — automašīnas, taksometri, kravas automašīnas un pat kuģi — kļūs patiesi autonomi un komerciāli dzīvotspējīgi.

15) 5G. Piektā mobilo sakaru tīkla tehnoloģijas paaudze sniegs mums ātrāku, gudrāku un stabilāku bezvadu tīklu, tādējādi veicinot daudzu citu tendenču attīstību (piemēram, vairāk savienotu ierīču un bagātāku datu plūsmu).

16) Genomika un gēnu rediģēšana. Sasniegumi skaitļošanas un analītikas jomā ir veicinājuši neticamus lēcienus mūsu izpratnē par cilvēka genomu. Pašreiz novērojams progress, lai mainītu dzīvo organismu ģenētisko struktūru (piemēram, “labotu” DNS mutācijas, kas var izraisīt vēzi).

17) Mašīnu jaunrade un paplašinātais dizains. Pateicoties AI, mašīnas var paveikt daudzas lietas, ieskaitot mākslas darbu un dizaina radīšanu. Tā rezultātā varam sagaidīt, ka radošie un dizaina procesi pāries uz ciešāku sadarbību ar mašīnām.

18) Digitālās platformas. Facebook, Uber un Airbnb. Šie visi ir piemēri digitālajām platformām – tīkliem, kas atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp cilvēkiem. Šī tendence liek vairākiem tradicionālajiem uzņēmumiem pāriet uz platformām balstīto modeli.

19) Droni un citi bezpilota lidaparāti. Šie lidaparāti, kas tiek vadīti attālināti vai autonomi, ir mainījuši militāro operāciju ikdienu. Taču to ietekme tur nebeidzas. Saistībā ar dronu tehnoloģijas attīstību tiks pārveidotas arī meklēšanas un glābšanas misijas, ugunsdzēsības, tiesībaizsardzības un transporta jomas.

20) Kiberdrošība un noturība. Tā kā uzņēmumi saskaras ar vēl nebijušu apdraudējumu, spēja novērst un mazināt kiberuzbrukumus būs ļoti svarīga, lai nākamo desmit gadu laikā gūtu panākumus.

21) Kvantu skaitļošana. Kvantu datori — neiedomājami ātrie datori, kas spēj atrisināt šķietami neizprotamas problēmas, — padarīs mūsu pašreizējās modernās tehnoloģijas par kaut ko līdzīgu akmens laikmetam. Pagaidām darbs kvantu skaitļošanā lielā mērā aprobežojas tikai ar laboratorijām, bet šajā desmitgadē mēs varētu sagaidīt pirmo komerciāli pieejamo kvantu datoru.

22) Robotikas procesa automatizācija. Šo tehnoloģiju izmanto, lai automatizētu strukturētus un atkārtotus uzņēmējdarbības procesus, atbrīvojot cilvēkus no šī darba, ar domu, ka tādējādi mēs varam koncentrēties uz sarežģītāku darbu, kas palielina vērtību. Tā ir daļa no plašākas pārejas uz automatizāciju, kas ietekmēs visas nozares.

23) Masu personalizācija un mikro-momenti. Masveida personalizācija ir spēja piedāvāt ļoti personalizētus produktus vai pakalpojumus masu mērogā. Savukārt termins mikro-momenti būtībā nozīmē reaģēšanu uz klientu vajadzībām tieši īstajā brīdī. Abas ir iespējamas ar tādām tehnoloģijām kā AI, Big Data un analītika.

24) 3D un 4D drukāšana. Lai gan, salīdzinot ar dažām citām tendencēm, tā var šķist visai nenozīmīga, 3D un 4D drukāšanai būs ļoti plaša pielietojamība.

25) Nanotehnoloģijas un materiālu zinātne. Mūsu pieaugošā spēja izprast un kontrolēt materiālus pašreizējos mērogos, rada aizraujošus, jaunus produktus, piemēram, lokāmus displejus.

Informācijas avots: datuve