1. Nakts.

Mēs devāmies ceļojumā. Tas bija garš. Braucot bija garlaicīgi bet es zināju, ka galapunkts būs ļoti interesants. Bija jau vakars, ja labi atceros bija 20:30.

Mēs apstājāmies pie viesnīcas. Tā bija veca koka ēka. Iekšpuse bija ļoti grezna. Tajā bija tikai 10 nummuriņi. bet aizņemti bija tikai 2. Neviens te negribēja piestāt. Man liekas viņi zināja kaut ko tādu, ko mēs nenojautām. Mums bija nummuriņš otrā stāva gaiteņa galā. Tur dega tikai viena spūldze, pārējās bija nevis izdegušas bet izsprāgušas. Vai viesnīcas darbinieki to nebija pamanijuši? Dīvaini, bet mēs par to neuztraucāmies, jo mēs bijām ļoti noguruši, bijām braukuši 36 stundas bez apstājas. Beidzot bija normāli jāizguļas.

Mēs bijām 4. Es, Tētis, Mamma un māsa. Māsa bija viss jaunākā tikai 10 gadi. Pūlkstens pienāca 23:45 Visi gulēja, izņemot es. Viņus laikam neuztrauca dīvainās skaņas no blakus istabas. Es gribēju iziet ārā, vismaz gaitenī izvēdināt galvu. Izgāju gaitenī, tur bija pavēsi. Sajūta bija itkā kāds elpotu augstu dvašu pakausī. Nedaudz sabijos, bet pēc dabas biju drosmīgs un ziņkārīgs. 

Skaņas no blakus istabas palika aizvien skaļākas un skaļākas. Es pieklauvēju pie durvīm. Neviens neatbildēja bet skaņa arī neapklusa. Izklausījās itkā kāds sistu sievieti, vai arī mazu bērnu. Es to nevarēju izturēt. Es nokritu uz ceļiem. Piespiedu plaukstas pie ausīm. Gandrīz paģību no spalgās skaņas.

Pēķšņi skaņa apklusa. Es piecēlos. Paskatijos apkārt neviena nebija, neviens mani neredzēja. Lēni piegāju pie durvīm, paraustiju rokturi, aizslēgtas. Paskatijos pa atslēgas caurumu. Nekā tur nebija, sarkana istaba, viss sarkans. Ieskrēju istabā, Uzrakstiju telefona google meklētājā viesnīcas nosaukumu. Viesnīca "Delemuerte" Laikam itāļu valodā, bet mēs bijām spānijā. 

Man atvērās diezgan briesmīgas lapas. Tajās bija rakstīts ka  šīs viesnīcas 9. nummuriņā kāds vīrietis nogalināja savu sievu, bērnu kuram bija 2 gadi un pēctam pakārās pats. Leģendas vēstot ka ieskatoties pa atslēgas caurumu var redzēt sievieti baltā, vis baltā izņemot acis, tās esot koši sarkanas. Un te man pārskrēja drebuļi pār kauliem...

By Endijs vanags.

(Atsauksmes/Ko uzlabot?)

Pirmais šausmu stāsts