Tavs kuņģis un zarnas ir ieksaisušas.
Alkohols kairina kuņģi un zarnas, izraisot kuņģa sieniņas iekaisumu. Lielāki alkohola daudzumi arī palielina tauku saturu aknās, turklāt veicina kuņģa skābes un zarnu sekrēta pastiprinātu izdalīšanos. Jebkurš no šiem faktoriem var izraisīt sāpes vēdera augšdaļā, nelabumu un vemšanu.
Tavas smadzenes ir izsalkušas.
Tā kā alkohols palielina tauku daudzumu aknās, tam seko pienskābes pieplūdums, kas savukārt nomāc glikozes veidošanos asinīs. Tā kā glikoze ir primārais smadzeņu enerģijas avots, šis stāvoklis rada tādus simptomus kā nogurums, vājums un aizkaitināmība.
Tavs ķermenis izslāpis un iztukšots.
Alkohola lietošana, kā zināms, pastiprina urīna izdalīšanos. Alkohols nomāc hipofīzes hormonu veidošanos, kuri normālā stāvoklī atbild par to, lai nieres no jauna absorbētu ūdeni un elektrolītus. Tā vietā, lai tos absorbētu, papildus ūdens un elektrolīti tiek izvadīti. Arī vemšana, svīšana un caureja, kas ir biežas parādības, pārmērīgi lietojot alkoholu, palielina šķidrumu zudumu ķermenī.
Tavas smadzenes sūta nepareizos miega signālus.
Alkohols nomāc glutamāta izdalīšanos. Glutamāts ir stimulants, kura uzdevums ir uzturēt cilvēku nomodā. Tomēr paģiru laikā ķermenis var reaģēt, sākot pārlieku lielos apjomos ražot šo stimulantu, tādējādi radot miega traucējumus, kā arī kairinājumu kuņģī.
Tavu smadzeņu ķimikālais līdzsvars ir izjaukts.
Kaut arī joprojām nav skaidrs, kā īsti rodas alkohola izraisītas galvassāpes, pētījumos atklājies, ka tam ir sakars ar alkohola efektu uz noteiktām smadzeņu ķimikālijām. Alkohola pārmērīga lietošana arī paplašina asinsvadus – vēl viens faktors, kas var izraisīt galvassāpes.
