Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav."

Tēvs ar dālēnu ienāk veikalā. Dēls sāk čīkstēt:
- Tēti, šokolādīti gribu.
- Es arī gribu. Bet naudas tikai pusstopam pietiek.

Lācēns pienāk pie lāčutēva un saka:
- Tēt, parādi leļļu teātri.
- Esinukarāms, vēls jau, jāiet gulēt.
- Nu parādi, lūdzu.
"Nu labi," nosaka lāčutēvs, pieceļas, aiziet uz tālāko migas kaktu, sameklē divus cilvēku galvaskausus, uzvelk katru uz savas rokas un sāk:
- (pirmais galvaskauss) Klau, Janka, te lāču točno nav ?
- (otrais) Da liecies mierā, kādi tev te lāči...

Viņš nevarēja atraut no viņas acis, tad nospļāvās un atrāva ausis.

Viņam bija smaga bērnība - līdz piecu gadu vecumam viņš domāja, ka viņa vārds ir AIZVERIES...

Liels cilvēku pūlis stāv pie debesskrāpja un vēro, kā no tā jumta gatavojas lēkt kāds pašnāvnieks. Viena tantiņa saka otrai:
- Nu varēja jau pasteigties, ja viņš nenolēks tuvāko piecu minūšu laikā, es vilcienu nokavēšu.

Puisis stāsta:
"...nu lūk, kāzās es uzaicinu līgavu uz pirmo deju. Dejojam pirmo, otro, trešo... Te pēkšņi pieskrien tas psihopāts, jaunais vīrs, un no visa spēka sper viņai pa kājstarpi..."
Klausītāji:
"Nabadzīte, laikam viņai ļoti sāpēja."
Puisis:
"Kas tad viņai, bet man trīs pirkstus salauza..."

Bende, pacēlis cirvi virs sodāmā galvas, jautā:-Jums visu uzreiz, vai pa daļām?

Divi policisti atrod vīrieša līķi pie 1. ģimnāzijas. Viens policists prasa:
-Tu zini, kā rakstīt vārdu "ģimnāzija"?
-Nē!
-Nu, tad nesam viņu līdz pastam.

- Mīļais, nu pasaki kaut ko siltu un maigu.
- Sūds !

Lauku ciematā:
- Tante Zoja, ziniet, es jūsu meitu, nu kā lai to pasaka, nu es viņu...
- Ko nu vairs, mīlīt, būs vien jāprec.
- Tak ne jau to, es viņu ar traktoru sabraucu.