Sveiki, es jums mazliet kaut ko pastāstīšu par kodolieročiem.
Kodolieroči ir ieroči, kuros izmantotakodolreakciju enerģiju. Tiem piemīt milzīgs iznīcinošs spēks. Kodolieroči karā tikuši lietoti divas reizes — Otrā pasaules karanoslēgumā ASV tos lietoja pret Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Šo sprādzienu rezultātā gāja bojā ap 200 000 cilvēku (ieskaitot arī tos, kas dažu mēnešu laikā nomira no radiācijas ietekmes)
Pēc darbības principa izšķir divu veidu kodolieročus. Sākotnēji tika izstrādātas atombumbas, kurās izmantoja atomu kodolu dalīšanās procesu. Šādu kodolieroču izgatavošanai tiek izmantots ar urāna-235izotopu bagātināts (parasti tas ir vairāk kā 85%) urāns vai plutonijs-239. Šiem izotopiem raksturīga īpašība ir spēja pie noteiktas kritiskās masas ierosināt nekontrolējamu kodolu dalīšanās reakciju, kuras rezultātā izdalās ļoti liels enerģijas daudzums.
Nagasaki atombumbas sēnes mākonis 1945. gadā.
Otrs kodolieroču veids ir kodoltermiskā, jeb ūdeņraža bumba, kurā tiek izmantota kodolsintēze. Šī veida kodolieročos kā degviela tiek izmantots ūdeņradis (precīzāk —litija-6 deiterīds, kas ir litija izotopa ar atommasu 6 savienojums ar ūdeņraža izotopu deitēriju). Ūdeņraža bumbas ir simtiem reižu spēcīgākas par atombumbām (parasto atombumbu izmanto kā ūdeņraža bumbas detonatoru). Kodolsprādziena izplatīšanos var iedalīt piecos posmos. Tie ir – elektromagnētiskais impulss, caurspiedīgā reakcija, radioaktīvais saindējums, triecienvilnis un gaismas starojums. Piemēram, virszemes kodolsprādzienu pavada apžilbinošs uzliesmojums, kas redzams vairāku desmitu kilometru attālumā, griezīga, pērkona grāvienam līdzīga skaņa, un veidojas ugunīgapuslode, kura pakāpeniski pārvēršas mutuļojošā mākonī, kas strauji ceļas uz augšu.
Triecienvilnis ir stipri saspiesta gaisa josla, kas ar virsskaņas ātrumu izplatās uz visām pusēm no sprādziena centra, savā ceļā radot postījumus. Sprāgstot kodolbumbai, kuras jauda ir 20kT, triecienvilnis 1 km attālumu veic 2 s, 2 km – 5 s, 3 km – 8 s. Vispirms redzams kodolsprādziena uzliesmojums, pēc tam izplatās triecienvilnis.
Cilvēkus, kuri atrodas klajā vietā, triecienvilnis ievaino, radot dažādas traumas. Vissmagākie ievainojumi (traumas) rodas tad, ja spiediensir lielāks par 1 kg/cm2, kas var izraisīt nāvi. Lai pasargātu cilvēkus no triecienviļņa ietekmes, var izmantot tranšejas, ierakumusvai citas iedziļinātas būves, kā arī dabiskas paslēptuves, piemēram, gravas vai ieplakas.
Bilde laikam nav atbilstoša, nevarēju atrast,
Gaismas starojums ir kodolsprādziena spīdošā zona – ugunīga puslode, kuras temperatūra sasniedz vairākus miljonus grādu. Iedarbības ilgums ir dažas sekundes, līdz ugunīgā lode izzūd. Blīvi mākoņi var samazināt starojumu 10 – 20 reizes. Arī migla, lietus, sniegs, putekļi un dūmi krasi pavājina gaismas iedarbību. Gaismas starojums cilvēkiem un dzīvniekiem, kuri atrodas atklātā vietā, var radīt dažādas pakāpes apdegumus, kā arī var novest pieredzes zuduma.
Caurspiedīgā radiācija ir gamma staru un neitronu plūsma, kura tiek radiāli izstarota no kodolsprādziena zonas. Caurspiedīgās radiācijas darbības laiks ir 10 – 15 sekundes no sprādziena brīža. Gammas stari un neitroni jonizē dzīvo audu molekulas, rada traucējumus organisma šūnu dzīvības procesos, samazina asinīs balto un sarkano asinsķermenīšu procentuālo sastāvu, rada traucējumus vielmaiņā, organisma vispārējo nespēku. Organismā samazinās aizsargspējas pret infekcijas slimībām. Atkarībā no saņemtās apstarojuma devas, ko mēra zīvertos (Sv), iespējama saslimšana ar staru slimību.
Caurspiedīgās radiācijas iedarbības rezultātā stikls kļūst tumšāks, tiek sabojāta radioelektroniskā aparatūra. Izejot cauri jebkuram materiālam, caurspiedīgās radiācijas iedarbība kļūst vājāka.
Apvidus radioaktīvais saindējums. Apvidus, ūdens, un gaisa radioaktīvais saindējums rodas no radioaktīvajām vielām kodolsprādziena mākonī. Radioaktīvās vielas pakāpeniski nosēžas uz zemes virsmas mākoņu pārvietošanās virzienā un izveido radioaktīvi saindētu joslu. Apvidus radioaktīvā saindējuma pakāpe un saindējuma zonu apmēri atkarīgi no kodolsprādziena veida un jaudas, munīcijas tipa, meteoroloģiskajiem apstākļiem, apvidus reljefa. Visstiprāko radioaktīvo saindējumu izraisa virszemes sprādzieni. Radioaktīvais mākonis paceļas 20 km un lielākā augstumā, un sasniedz diametrā vairākus kilometrus. Augšupejošās gaisa plūsmas līdz ar tūkstošiem tonnu iztvaicētas grunts aizrauj līdzi ugunīgā lodē arī milzīgu daudzumu grunts putekļu.
Elektromagnētiskais impulss.Kodolsprādziena laikā apkārtējā vidē momentāni izplūst milzīgs daudzums gamma kvantu un neitronu. Savstarpēji iedarbojoties ar vidē esošajiem atomiem, tie veido elektromagnētiskos laukus, kuri rada elektrisko strāvu un spriegumu elektropārvades līniju gaisa vados un apakšzemes kabeļos, radiostaciju antenās. Izplatoties lielos attālumos, inducētais elektromagnētiskais impulss izraisa bojājumus radio elektroniskajā aparatūrā, rada traucējumus elektriskajās iekārtās, var traumēt personālu, kas apkalpo aparatūru.
Kodolvalstis
Par kodolieroču esamību savā teritorijā ir paziņojušas ASV, Krievija, Apvienotā Karaliste, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna un Ziemeļkoreja. Ļoti ticams, ka kodolieroči ir arī Izraēlai, kaut arī tā atsakās to apstiprināt vai noliegt. Tiek uzskatīts, ka Irāna mēģina izstrādāt kodolieročus.
Saskaņā ar Amerikāņu zinātnieku federācijas datiem par 2014. gadu, pasaulē ir vairāk nekā 16 000 kodolgalviņas, no kurām ap 4200 ir operacionālā gatavībā.
