1."Ķegums" savulaik bija lielākais Latvijas tirdzniecības flotes kuģis.
2.Uz pirmās Latvijas pašlīmējošās pastmarkas bija attēlots Kaives dižozols.
3.Lauros 20. gadsimta sākumā dzīvoja 5000 latviešu. 20. gadsimta 20. un 30. gados Lauri atradās Igaunijas sastāvā, bet tagad atrodas Krievijas sastāvā. Tagad šī apdzīvotā vieta saucas Lavri un atrodas Pleskavas apgabala Pečoru rajonā.
4.Pirmo latviešu kuģniecības sabiedrību sauca "Austra". Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks Krišjānis Kalniņš bija arī "Austras" vadītājs.
5."Austra" bija arī pirmais žurnāls latgaliešu valodā, kas iznāca 1908. gadā.
6.Krišjāņa Valdemāra māsa bija Marija Medinska, viena no pirmajām latviešu rakstniecēm. Viņa uzrakstīja stāstu "Zemnieks un muižnieks" un dzejoli "Brīvība". Viņa rakstīja arī par izglītības un latviskās domāšanas nepieciešamību.
7.Latvijā līdz 1940. gadam pilsētas policijas priekšnieku sauca par prefektu.
8."Skroderdienas Silmačos", "Indrāni", "Tālavas taurētājs" un "Nāves ēnā" ir Rūdolfa Blaumaņa vieni no slavenākajiem darbiem, bet viņš ir arī autors tādiem mazāk zināmiem darbiem kā "Zelta kupris" un "Potivāra nams".
9.Liepājā atrodas Britu flotes iela, Pulkveža Bireža iela, Ģenerāļa Baloža iela, Ģenerāļa Dankera iela un Admirāļa Spādes iela.
10.Cūku patrons jeb aizbildnis ir Tenis. Teņa dienu svin 17. janvārī.
11.Cēsīs atrodas kapsēta, kurā ir apbedīti turku karagūstekņi.
12.Valmierā ir Ziloņu iela un Vecpuišu parks (bildē). Ziloņu ielai nav nekāda sakara ar šiem milzīgajiem zīdītājiem.
13.Francijas karalis Luijs XVIII savulaik uzturējās Jelgavas pilī.
14.Gaujas nacionālajā parkā atrodas Amerikas avoti un Amerikas avotu ala (bildē).
15.Lielākais Latvijā sastopamais zvirbuļveidīgās kārtas putns ir krauklis.
16.Dzirnezerā atrodas Vadoņa sala, kas ir nosaukta par godu Kārlim Ulmanim.
17.Ludzas apkaimes Mērdzenes, Nirzas un Pildas pagastos 19. gadsimtā dzīvoja igauņi jeb luci (Ludzas igauņi). Attēlā ir parādīts dienvidigauņu dialekta izplatība 19. gadsimta beigās.
18.Cēzars Caune bija galvenais grāmatvedis A/S "Ceplis".
19.Harijs Liepiņš kino debitēja 1955. gadā ar Artūra lomu filmā "Uz jauno krastu". Tā bija pirmā krāsainā latviešu mākslas filma.
Raksta avots- spoki
Raksta autors- Tadžiks