Nav zināms, kādēļ tieši par kuņģi radušies tik daudzi zīmīgi teicieni, kaut vai sensenais – mīlestība iet caur vēderu. Jācer, ka vismaz mīla tam neko sliktu nenodara… Kas kuņģim patīk un kas nepatīk? Tautā izplatītus pieņēmumus skaidro, apstiprina vai noraida profesors gastroenteroloģijā 
Anatolijs Danilāns.

Kuņģim patīk maigs ēdiens, bet nepatīk pikants, no tā var rasties čūla.

Kādreiz patiesi uzskatīja, ka asa barība ir kaitīga. Ja konstatēja kuņģa čūlu, aizliedza lietot piparus un citas pikantas piedevas. Tagad secināts – sarkanie pipari iedarbojas pat dziedējoši, kuņģa čūla ātrāk sadzīst.

Taču ir kas būtiskāks, kas kuņģim gan nepatīk, gan patīk – helikobaktērija. Daļai cilvēku tā var kaitēt, tomēr citiem ir pat nepieciešama.

Kādreiz patiesi uzskatīja, ka asa barība ir kaitīga. Ja konstatēja kuņģa čūlu, aizliedza lietot piparus un citas pikantas piedevas. Tagad secināts – sarkanie pipari iedarbojas pat dziedējoši, kuņģa čūla ātrāk sadzīst.

Šī baktērija bijusi jau mūsu senčiem. Uzskata, ka mūsdienās tā mitinās kuņģī aptuveni 70 procentiem pieaugušu cilvēku. Ne tik sen atklāta patiesība par helikobaktērijas ietekmi uz organismu.

Agrāk mediķi nezināja, ka tieši tā izraisa kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Turklāt bojājumi nav izārstējami, kamēr šī baktērija atrodas organismā.

Tiem, kuri slimo ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas hronisku čūlu, ir vērts noskaidrot, vai viņu ļaunais draudziņš nav helikobaktērija. To var konstatēt, veicot endoskopiju, nosakot asinīs antivielas vai izdarot elptestu.

Ja konstatē kuņģa čūlu, asiņošanu vai citas nejaukas pārmaiņas kuņģī un zarnu traktā un vienlaikus atrod helikobaktēriju, nav divu domu – jāveic šīs baktērijas izskaušana. To dara, dzerot medikamentus.

Taču ne visiem helikobaktērija dara sliktu. Ir daļa cilvēku, kuru organisms ar to labi sadzīvo. Ja to izskaudīs, biežāk varēs rasties, piemēram, caureja, zarnu kairinājums, barības vada audzējs. Arī bronhiālā astma un alerģiskās ādas vainas. Šī baktērija regulē vēl to, lai cilvēks nekļūst pārlieku resns.

Ja nav nekādu sūdzību par kuņģa un zarnu traktu un ģimenes locekļiem šajos orgānos nav bijis ļaundabīgu veidojumu, helikobaktēriju nav nepieciešams likvidēt.

Kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu slikti ietekmē arī medikamenti, piemēram, nesteroidālie pretiekaisuma līdzekļi, kas labi palīdz pret locītavu vai muguras sāpēm, vai anti-agreganti, ko izmanto sirds asinsvadu veselības uzturēšanai. Šo zāļu ilgstoša lietošana var izraisīt kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas bojājumus, radīt asiņošanu.

Kā rīkoties, ja, piemēram, noteikti jālieto līdzekļi sirds veselībai, bet arī kuņģi gribas pažēlot?

Līdzīgi kā vārnai, kura tupēja uz zara purva malā, ar knābi dūņās. Kā izvilka knābi, muklājā ieslīdēja aste. Kā izcēla asti, atkal slīka galvgalis…

Lai pasargātu kuņģi, gastroenterologs ieteiks protonu sūkņa inhibitoru – medikamentu, kas darbojas kā barjera – palēnina skābes izdalīšanos, kuņģis vairs netiek mocīts.

Ja ilgstoši ir netīkamas sajūtas vēderā, jāsāk uz-
traukties, jāmeklē dakteris.

Tā gan! Taču noteikti pie ārsta ir jādodas, ja kaut kas sākas pēkšņi. Gadu gadiem varēja akmeņus grauzt, nekas nekaitēja. Piepeši pēc 50 gadu vecuma sākas sūdzības, kādu agrāk nebija, – negaidīti parādās nespēks, galvas reiboņi, dzelte, dedzināšana, pūšanās sajūta, samazinās svars. Bez īpaša cēloņa tas turpinās vairākas nedēļas, mēnesi. Tuvinieki ievēro – esi palicis citāds.

Cilvēks mēdz pat nokrist ģībonī, zaudēt samaņu. Pēc tam atkal viss kārtībā, tikai spēka tā kā mazāk. Izrādās, iekšēja asiņošana. Tai nav nekādu simptomu, ko varētu pamanīt.

Ir tāds teiciens: pilns kuņ
ģis – cilvēks laimīgs. Taču saka arī tā: sātīga barība sabeidz kuņģi.

Tas ir mīts, ka sātīga barība var nodarīt ļaunu kuņģim. Parasti vēlamies atrast cēloni, kādēļ piemetusies viena vai otra gremošanas vaina. Ja pēc ēdienreizes rodas nelielas sūdzības, uzreiz iezogas doma: tas izraisīs smagu un bīstamu kuņģa vai cita vēdera dobuma orgāna slimību. Nē un vēlreiz nē! Tādas sakarības nav! Mūsdienu zinātne ir skaidri pierādījusi – ēdiens nevar nodarīt kuņģim ļaunu, no tā nerodas hroniskas, bīstamas slimības. Nu, nesabeigs kuņģi pārtika!

Aplam izvēlēts ēdiens var izraisīt funkcionālas vainas, piemēram, vēdera pūšanos, gremošanas traucējumus, nekārtīgu vēdera izeju, dedzināšanu.

Tiesa gan, aplam izvēlēts ēdiens var izraisīt funkcionālas vainas, piemēram, vēdera pūšanos, gremošanas traucējumus, nekārtīgu vēdera izeju, dedzināšanu.Tie ir kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi, kas nav saistīti ar kādu nopietnu slimību un kam nav nepieciešama steidzama terapija.

Tomēr aplam ir runāt par kuņģi vien, organisms jāskata kopumā. Ja ik dienu ir pārlieku piedzīts kuņģis, pārmērīgi baudīti trekni ēdieni, tas var provocēt dažādas kaites, piemēram, cukura diabētu, taukainas aknas, veicināt sklerozes izveidošanos.

Nieks, ja gadās pārēsties, talkā nāk tabletīte, kāds no enzīmiem un – vēders problēmas nezin… Šie medikamenti kuņģim patīk.

To nevar apgalvot viennozīmīgi. Es teiktu – gan jā, gan nē.

Enzīmi palīdz gremošanai, ja sanācis apēst ko treknāku. Pēc piedalīšanās viesībās, kur klāts bagātīgs galds, protams, var ieņemt kādu tabletīti, taču pārlieku gudri tas nav. It īpaši, ja lepna izēšanās gadās visai bieži. Labāk ieklausīties savā organismā – ja tas ziņo, ka trekns ēdiens netīk, nu, nemocīsim kuņģīti, atliksim sātīgo kumosu malā!

Dažkārt tiek kultivēts uzskats, ka enzīmu lietošana palielina ķermeņa masu. Ne par miligramu! Kuņģa un zarnu trakts ir gudri veidots, māk tikt galā arī ar enzīmiem.

Ja kuņģis streiko, der iedzert kādu glāzi alus.

Alus ir slikts! Ne jau inde, bet nav ieteicams ar to pārspīlēt. Pirmkārt, no alus var uzbaroties, tas satur diezgan daudz kaloriju. Šajā dzērienā ir rūgtvielas, kas labi der apetītes stimulēšanai. Taču, ja cilvēks jau tā ir apaļīgs, tātad visdrīzāk ar labu ēstgribu, kāpēc to vēl vairāk veicināt?

Otrkārt, alus ir alkohols. Un lai neviens necenšas iestāstīt pretējo! Tātad, ja kādam ir ģenētiska nosliece uz alkoholismu, šo pārmantoto slimību, alus var sekmēt sasirgšanu.

Lai tiktu galā ar kuņģa kaitēm, labi palīdz dabas līdzekļi: svaigu kartupeļu sula, jēla ola, linsēklas, ķirbju vai smilts-
ērkšķu eļļa, Tibetas sēnes dzēriens, ceļmallapas sēklas…

Tie visi ir mīti. Kad biju jauns ārsts un nebija iedarbīgu zāļu, ieteicu pacientiem rīvēt kartupeļus un dzert to sulu. Taču tupeņu sulai un citiem šeit minētajiem līdzekļiem nav ārstējošas ietekmes. Drīzāk palīdz psihoterapeitiski – ja to draņķi izdodas ar godu iedzert, no tā vien kļūst labāk… Mūsdienās ir daudz efektīvāki līdzekļi, medikamenti, kas palīdz labāk.

Dedzināšanas un graušanas sajūtu labi novērš soda, taču tā kaitē kuņģim.

Ne tik sen šādi domāja pat mediķi: dzeramā soda grauž kuņģi. Taču tas nav pierādījies. Ja kāds sodu lieto šad tad un pēc tam labāk jūtas, lai turpina mierīgs. Ir pat vienalga, vai balto pulverīti iejauc ūdenī vai uzēd tāpat, uzraujot virsū šķidrumu.

Dzeramā soda patiesi palīdz mazināt simptomus. Taču – tā neārstē nevienu kuņģa slimību!

Dzeramā soda patiesi palīdz mazināt simptomus. Taču – tā neārstē nevienu kuņģa slimību!

Ja ir caureja, labi palīdz kola.

Kad moka skrejamais, bīstamākais ir tas, ka cilvēks zaudē šķidrumu un sāļus – sāk trūkt kālija, kalcija, hlora, nātrija sāļu. Šo trūkumu nav iespējams kompensēt ar ūdens vai tējas pastiprinātu uzņemšanu.

Pirms 30 gadiem zinātnieki veica svarīgu atklājumu – zaudēto var iedabūt organisma asinsritē, ja lieto sāļu un glikozes savienojumu. Šie svarīgie elementi uzsūcas tikai tad, ja klāt ir glikoze. Kola satur glikozi, tātad varētu palīdzēt. Tomēr efektīvāks un lētāks ir aptiekā nopērkams speciāls pulveris, piemēram, rehidrons. To atšķaida un dzer, kompensējot zaudētos sāļus.

Labāk šķidra vēdera izeja nekā aizcietējums.

Diez vai iespējams pateikt, kurš ir laimīgāks…

Ja aizcietējums vai šķidra vēdera izeja ir tikai funkcionāla vaina, tas nav bīstami.

Hroniska aizcietējuma iemesls var būt kūtra zarnu darbība, mazkustīgs dzīvesveids, arī tas, ka par maz uzņem šķiedrvielas. Ja neko bīstamu neatrod, šāda vaina organismam īpaši neskādē.

Daļai cilvēku (bieži vien jaunām meitenēm) ir hronisks aizcietējums, kam pagaidām nav īsti atklāts iemesls, tāda ir viņu organisma īpatnība.

Ābolus jānomizo un tad tikai jāēd, tad nepūšas vēders.

Tieši pretēji – pūšanās sajūtu izraisa ābola mīkstajā daļā esošā fruktoze. Latvijas ābolus mizot nav nepieciešams. Ja grib sniegt labumu zarnām, ēdīsim ar visu mizu, serdi un vēl pa virsu uzgrauzīsim kātiņu!

Badoties ir veselīgi. Ja ievēro atslodzes dienas, kuņģis atpūšas, iztīrās šlakvielas.

Tukši māņi! Kuņģis un zarnu trakts ikdienā pats lieliski iztīrās un atbrīvojas no šlakvielām, tam nevajag īpašu palīdzību. Arī tad, ja ir vēdera aizcietējums, asinīs nenonāk šlakvielas, kuņģis neļauj ar tām piesārņot organismu.

Pūšanās sajūtu izraisa ābola mīkstajā daļā esošā fruktoze. Latvijas ābolus mizot nav nepieciešams. Ja grib sniegt labumu zarnām, ēdīsim ar visu mizu, serdi un vēl pa virsu uzgrauzīsim kātiņu!

Badošanās nav nepieciešama, tai nav zinātniska pamatojama. Ja dienu neēd, nebūs liela nelaime, tas nesabeigs kuņģi un organismu. Taču, ja neēd nedēļu vai divas, noteikti kaitē sev!

Visbiežāk badojas tādēļ, ka vēlas samazināt svaru, tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Tieši pretēji – ilgstoša badošanās ir vislabākais svara palielināšanas paņēmiens.

Jā, ilgi neēdot, svars samazinās, reizēm pat visai kardināli. Taču organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet! Izrādās, ka badošanās laikā trenējas, kļūst gudrāka sistēma, kas regulē ķermeņa masu. Atsākot parasto ēšanas režīmu, šī sistēma apēsto sāk taupīt vēl rūpīgāk. Apetīte kļūst lielāka, nekā bija līdz tam. Ja pēc gadiem salīdzina, kā mainījies svars, kilogramu pieauguma tendence ir skaidri redzama.

Turklāt badošanās var veicināt žultsakmeņu rašanos. Žults ir gremošanas sula, ko nepārtraukti izstrādā aknas šūnas. Gremošanas starplaikos šī sula uzkrājas žultspūslī. Daba visu prātīgi izdomājusi – sākam ēst un žultspūslis saraujas, izsviežot žulti, lai palīdzētu sagremot, tikt galā ar taukvielām.

Bada kūres laikā žultspūslis ilgstoši nedabū iztukšoties, pamazām žults kļūst arvien koncentrētāka. Ja ir nosliece uz žultsakmeņu rašanos, žultspūslī var sākt veidoties nejaukais akmentiņš.

Pēc sešiem vakarā ne
drīkst ēst, bet brokastis gan noteikti jābauda, citādi var rasties kuņģa vainas.

Kuņģis un zarnas nodrošina ne vien barības vielu sagremošanu, bet arī organizē enerģijas izvietošanu un apetīti. Tiek izdalīti vairāki hormoni, kas gādā, lai apēstais nokļūtu tur, kur nepieciešams, rūpējas par organismā nonākušo uzturvielu izvietošanu taukaudos.

Piemēram, grelīns – šis hormons sekmē apetīti. Ja sāk gribēties ēst, tātad izdalījies grelīns, kas aicina un sit pa smadzenēm – ir jāpaēd!

Aplams ir pieņēmums, ka no rīta ir obligāti jāpaēd, citādi kuņģī radīsies caurums. Ja no rīta nav apetītes, par varītēm nav jāmielojas.

Vēl viens interesants hormons ir peptīds YY, to izdala resnās zarnas gļotāda. Izrādās, ka daudziem apaļīgiem cilvēkiem šā hormona izdale dienā ir maza. Vairāk tas rodas vakarā, tādēļ šajā laikā arī apetīte varenāka. Pārēdas, uzņem liekas kalorijas, bet tas veicina svara pieaugumu. Der zināt, ka apaļīgajiem attiecībā uz ēšanu jāpieskata sevi vakara stundās.

Aplams ir pieņēmums, ka no rīta ir obligāti jāpaēd, citādi kuņģī radīsies caurums. Ja no rīta nav apetītes, par varītēm nav jāmielojas.Apaļīgs cilvēks par varas makti cenšas ēst, uzņem kalorijas, arī vakarā metas virsū maltītei, jo ļoti gribas ēst. Lieka ķermeņa masa visbiežāk ir nevis tādēļ, ka ēd vēlu vakarā, bet kopumā diennakts laikā ir uzņemtas liekas kalorijas, ēsts pārlieku daudz.

Protams, pieēdoties vakarā, kuņģim ir grūtāk uzņemto pārstrādāt.

Nervozēšana bojā kuņģi.

Stress un uztraukums patiesi var ietekmēt kuņģa un zarnu traktu. Taču tas nevar izraisīt ļaunu slimību, tikai veicināt kādu funkcionālu kaiti. Vēl stress mēdz paasināt kuņģa čūlu, ko izraisījusi helikobaktērija.

Esmu ievērojis, ka kuņģi un zarnu traktu visvairāk iespaido stresa situācija, kurā cilvēks jūtas nenovērtēts, ir neapmierināts ar darbu vai ģimenes dzīvi, izjūt to kā savu nepilnvērtību.

Kuņģī atrodas otra dvēsele. Ja piedzīvota liela laime un prieks, uzreiz izjūtam kņudoņu kuņģa rajonā. Ja nemiers un bailes – atkal kuņģis raida…

Ikvienam ir ļauts ticēt, kam vēlas. Vienīgi, ko lai saka par tiem, kuriem slimības dēļ kuņģis izoperēts? Zinu daudzus no viņiem – labi cilvēki, ar skaistu dvēseli un dzīvo laimīgi.