Katru vakaru, kad aizmiegam, mēs it kā dodamies tālā ceļojumā pa mūsu vēlmēm un zemapziņu. Pamostoties mums šķiet, ka esam atgriezušies no kāda tāla ceļojuma, taču dažreiz pat īsti neatceramies šī ceļojuma detaļas. Speciālisti lēš, ka cilvēks vislabāk izguļoties, ja gulēt dodas pirms pusnakts. Tātad būt "cīrulītim" ir diezgan veselīgi.

Sapņi var būt tik pat daudzveidīgi kā dzīve, kuras atspoguļojums tie ir. Un tomēr visu lielo sapņu dažādību var sadalīt nedaudzās tipiskās grupās, atkarībā no tā, ar ko tieši sapņi ir izsaukti. Ir atmiņas sapņi, baiļu sapņi, vēlēšanās sapņi un tāpat ir tipiski sapņi, ko redz vairs ne tikai desmiti un simti, bet miljoni ļaužu. Tipisks sapnis skaitās krišana miegā. Mēs krītam un nekādi nevaram sasniegt bezdibeņa galu. Dažreiz mēs negribot pamostamies, it kā no stipra grūdiena, kas satricina mūsu ķermeni. Šie sapņi parasti rādās pašā aizmigšanas sākumā, kad mēs vēl neesam paspējuši ķermenim piešķirt gulēšanai ērtu stāvokli: tos izskaidro ar to, ka no pēkšņa muskuļu atslābuma ceļos saliektas kājas atliecas, un mūsu ķermenis pārnes grūdienu, ko izjūtam kā kritienu. Pie tipiskiem sapņiem pieder arī tie, kādos cilvēks pārdzīvo vislielāko neveiklību un sajukumu, cilvēks šajos sapņos uzstājas pavisam smieklīgā apģērbā, vai arī pavisam bez tā.

Pastāv uzskats, ka zemapziņa sapņos parāda to, ko dienas gaitā esam domājuši, vai ko klusībā vēlamies, par ko sapņojam nomodā esot. Taču kāpēc tad spējam nosapņot pat tādas lietas kā kautiņi, slepkavības, zādzības un dažādas citas briesmīgas lietas? Tas nebūt nav tas, par ko ikdienā domājam. Bet kāpēc zemapziņa to apstrādā un pasniedz šādā veidā? Jau senajās kultūrās mēģināja atšifrēt sapņu simbolisko saturu. Sapņu pētīšana un to tulkošana jaunu pacēlumu piedzīvoja, kad pasaule uzzināja par Zigmunda Freida darbiem. Viņš sapņus nosauca par karalisko ceļu uz zemapziņas izzināšanu. Freids atklāja, ka daudzu viņa pacientu sapņos bija atrodama īstā atslēga, lai izzinātu viņu garīgās slimības. Kopš Freida laika tieši sapni vērtē kā zemapziņas sūtni un uzskata to par vienu no galvenajām cilvēka garīgo piedzīvojumu sastāvdaļām. Savā attēlu valodā sapnis informē par apslāpētiem un ļoti vēlamiem piedzīvojumiem, kas mums nav pieejami nomodā. Bez tam sapnis palīdz uztvert dienas dzīves notikumus, izpētīt tos pavisam citā formā un, iespējams, pārstrādāt tā, kā paši to būtu vēlējušies, bet, kas īstenībā nav izdevies. Sapnī saprāta cenzūra ir izslēgta, tāpēc sapņos bieži vien piepildām savas visslepenākās vēlmes vai tieši pretēji - darām to, ko nekad neatļautos darīt nomodā.