Jādomā, teju ikviens būs aizdomājies par to, kāda būtu dzīve, ja mums piemistu kādas īpašas spējas. Taču patiesībā tas nav nekas neiespējams – starp mums dzīvo ne mazums cilvēku, kas spēj paveikt ikdienā neiedomājamas lietas. Gluži kā supervaroņi, ar kuriem sastopamies filmās un seriālos. 
Vims Hofs (Nīderlande) ir īsts «ledus vīrs», kas pēdējo 35 gadu laikā ir stājies pretī ļoti dažādiem izaicinājumiem un pārspējis 20 Ginesa pasaules rekordus. Viņš ir uzkāpis Kilimandžāro un Everestā, tērpies tikai šortos, visilgāk peldējis ledus aukstā ūdenī un noskrējis pusmaratonu tuksnesī bez ūdens. Tāpat Hofs Somijas ziemeļos aiz Polārā loka ir skrējis 21 km, tērpies tikai šortos un kedās. Lai to sasniegtu, viņš izmanto īpašu meditācijas tehniku, tādēļ nejūt aukstumu. Vims apgalvo, ka tādējādi ir nostiprinājis savu imūnsistēmu un viņa «izklaidēm» nav nekādu nevēlamu blakusparādību.
Daniēls Tammets (Lielbritānija) spēj atcerēties neticami lielu informācijas apjomu. Piemēram, 2004.gadā viņš piecu stundu laikā spēja noskaitīt pī skaitļa (3,14) 22 514 zīmes aiz komata, tā labojot Eiropas rekordu. Daniēls ir skaidrojis, ka viņa prātā katram veselam skaitlim līdz 10 000 ir īpaša tekstūra, krāsa, forma un noskaņa. Tas palīdz vizualizēt un atcerēties lietas daudz vienkāršāk, nekā tas izdodas vairumam cilvēku. Tādējādi skaitļu virknes Tammets uztver kā krāsainas ainavas. Piemēram, skaitlis 289 ir ļoti neglīts, 333 – īpaši pievilcīgs, bet pī – vienkārši skaists. Viņš zina vienpadsmit valodas.
Nataļja Demkina (Krievija) ir zināma kā «meitene-rentgens». Proti, viņai piemīt «otra redze» vai spēja redzēt cilvēku iekšējos orgānus. Interesanti, ka pati sevi no iekšpuses meitene neredz. Demkina bija parasta meitene līdz desmit gadu vecumam, kad pamazām spējas sāka atklāties. Nataļja apgalvo, ka īpašā redze var «ieslēgties» teju nejauši, atliek vien viņai iedomāties par kādas personas veselību. Viņa atceras, viena no pirmajām vīzijām bija par pašas mammu.
Stīvens Viltšīrs (Lielbritānija) ir arhitektūras speciālists, kuram piemīt izcila fotogrāfiskā atmiņa. Viņam atliek vien vienu reizi aplūkot ainavu, lai to atainotu to pilnīgi precīzi. Piemēram, viņš ir zīmējis vairākus kvadrātkilometrus lielu Londonas daļu tikai pēc viena lidojuma ar helikopteru. Ar Lielbritānijas galvaspilsētas atainošanu Viltšīrs aizraujas jau kopš septiņu gadu vecuma, savukārt zīmēšana bija veids, kas kopā ar skolotāju pamudinājumiem palīdzēja zēnam iemācīties runāt. Stīvenam trīs gadu vecumā tika diagnosticēts autisms, taču tagad viņa fantastiskie darbi ir pazīstami visā pasaulē.
Lī Tovs Lins (Malaizija) – cilvēks ar magnetizētu ķermeni. Proti, pie Lī ķermeņa var pielipt liels skaits metālisku priekšmetu. Kaut arī Malaizijas Tehnoloģiju universitātes pētnieki viņa organismā neatrada nekādu magnētisma avotu, viņš spēj uz ķermeņa balansēt ārkārtīgi daudz priekšmetu, kuru kopējais svars varot sasniegt pat vairākus desmitus kilogramu. Tiesa, zinātnieki atklāja, ka Lī ādai piemīt ļoti augsts berzes koeficients.
Mišels Lotito (Francija) – komiķis, kurš kļuva populārs, pateicoties savām spējām ēst metāla, stikla, u.c.neorganiskus priekšmetus, nekaitējot savai veselībai. Uzstāšanās reizēs viņš «ēda» velosipēdus, lielveikalu ratiņus, televizorus – aptuveni 900 gramus dienā.
Harolds Viljamss (Jaunzēlande) - «superlingvists». Viljamss spēja runāt 58 dažādās valodās. Salīdzinājumam – vidēji cilvēks runā 1,69 valodās. Svešvalodas Haroldu interesēja jau no agras bērnības, kad viņš daudz kontaktējās ar Polinēzijas un Melanēzijas iedzimtajiem. Viljamss auga izglītotā ģimenē; tādēļ pēc tam, kad skolas gados iemācījies latīņu valodu, saprata, ka ar to nepietiek. Ilgus gadus Viljamss strādāja Krievijā par britu avīzes «The Times» ārzemju redaktoru.
Šakuntala Devi (Indija) ir īsts «cilvēks-dators», kas galvā spēj veikt neticamus aprēķinus. Savas spējas viņa demonstrēja jau sešu gadu vecumā, kad Šakuntalu ieinteresējās Maisoras universitātes pētnieki. Bērklija universitātē Kalifornijā viņai tika lūgts aprēķināt kuba sakni no 61 629 875 un septītās pakāpes sakni no 170 859 375. Devi to paveica. Vēlāk viņa savas brīnumainās spējas demonstrēja visā pasaulē.
Benu Andervudu (ASV) savā ziņā var salīdzināt ar sikspārni vai delfīnu, jo viņš tieši tāpat kā šie dzīvnieki izmantoja eholokāciju, lai orientētos telpā. Benam divu gadu vecumā diagnosticēja retinoblastomu un jau pēc gada viņš kļuva pilnībā akls. Taču aptuveni piecu gadu vecumā Andervuds sāka apgūt eholokāciju, mēģinot noteikt attālumu līdz tuviem priekšmetiem pēc atskaņām no klikšķināšanas ar mēli. Vēlāk viņš spēja spēlēt basketbolu un futbolu, braukt ar velosipēdu, vizināties ar skrituļslidām.
Veronika Zeidere (Vācija) - «ērgļa acs». Veronikas redze ir aptuveni 20 reizes asāka nekā vidusmēra cilvēkam. Piemēram, viņa var identificēt cilvēkus, kas atrodas aptuveni 1,6 kilometru attālumā. Veronikai arī pieder Ginesa pasaules rekords kā cilvēkam, kas var saredzēt vismazāko objektu bez jebkādu tehnoloģiju palīdzības. Starp citu, Veronikas sapnis bija kļūt par labu zobārsti, nevis izklaidēt pasauli ar savām brīnumspējām.
Copy / paste no apollo
