Psihologi ir atklājuši, ka gribasspēks ir ļoti līdzīgs stresam. Tā nav tikai psiholoģiska pieredze, bet spēcīga prāta – ķermeņa reakcija. Stress ir reakcija uz ārējiem draudiem, piemēram, ugunsdzēsības signalizācijas iedarbošanos. Turpretim gribasspēks ir reakcija uz iekšēju konfliktu. Tu vēlies, piemēram, uzsmēķēt vai uzlikt uz šķīvja milzīgu porciju, tomēr zini, ka to nevajadzētu darīt. Vai arī Tu zini, ka vajadzētu paveikt kaut ko, piemēram, aiziet uz sporta zāli, bet Tu labāk izvēlies nedarīt neko.

Pašdisciplīnas vajadzība iedarbina koordinētas izmaiņas smadzenēs un ķermenī, kas ļauj pretoties kārdinājumam un tikt pāri pašdestruktīvām iegribām. To sauc arī par “iepauzē un plāno” atbildes reakciju un tas ļauj Tavam ķermenim kļūt rāmākam pretēji adrenalīna pieplūdumam stresa laikā. Tāpat arī šāda reakcija sūta papildu enerģiju smadzeņu prefrontālai garozai, kas atbild par Taviem mērķiem un ļauj pārvarēt dažādas impulsīvas rīcības un kāres. Rezultātā Tev ir motivācija un domu spēks darīt to, kas ir svarīgākais.