Būt mazai zivij nav viegli. Plēsoņas mēģina tās nomedīt zem ūdens. Cilvēki mēģina tās notvert ar āķiem. Un citas sugas - daudz vairāk, nekā mēs līdz šim domājām, var uzlekt uz tām no augšas.

Saskaņā ar pētījumiem, 8 no pasaules 109 zirnekļveidīgajām dzimtām spēj ķert un lietot uzturā maza izmēra zivis. Daži no tiem spēj noķert pat tādas zivis, kas ir 5 reizes smagākas par viņiem pašiem.

Šādi zirnekļveidīgie ir sastopami gandrīz visur. Tie dzīvo uz visiem kontinentiem, izņemot Antarktiku. Tie ir īpaši izplatīti siltās, ar skābekli trūcīgās ūdenstilpnēs gluži kā Floridas mitrājos, kur zivis daudz biežāk uzpeldēs ūdenstilpnes virspusē, lai iegūtu skābekli.

Vismaz 18 sugas ir novērotas ķeram zivis, to skaitā six-spotted fishing zirnekļi ASV, dīķu-vilku zirnekļi [Pond wolf spider] Indijā un lielie plostu zirnekļi [great raft spiders] Lielbritānijā.

"Zivju ķeršana no zirnekļu puses vienmēr ir likusies kā dīvainība", raksta Marie Herberstein, zirnekļu uzvedības pētnieks un eksperts. Bet jaunie atklājumi argumentē, ka šāda parādība ir gan ģeogrāfiski, gan taksonomiski plaši izplatīta. Tas ir pārsteidzoši.

Zivju ēdošie zirnekļi dzīvo saldsūdens vidēs, piemēram, dīķos un mitrājos, kur tie var medīt pārtiku, to ķerot nevis ar tīkliem, bet gan ar savām kājām. Dažas zirnekļu sugas spēj pat peldēt, nirt un staigāt pa ūdens virsmu.

Šie daļējie ūdens zirnekļi nostiprina savas pakaļkājas pret akmeni vai augu, bet savas priekškājas novieto uz ūdensvirsmas. Tad tie gaida, lai pārsteigtu savu laupījumu. Mazākā kustība ūdenī vai arī jebkas, kas aizskar zirnekļa izstieptās kājas, var izraisīt uzbrukumu.

Tas tā ir tāpēc, ka šie zirnekļi ir vienkārši mednieki - tie ķers gandrīz visu, kas kustas. Tas nozīmē to, ka lielākajā daļā gadījumu to maltīte būs kukaiņi, kas ir iekrituši ūdenī. Taču reizi pa reizei tie apzināti uzbrūk arī lielākiem dzīvniekiem, piemēram, zivīm.

Un šie zirnekļi ir labi aprīkoti, lai spētu apēst zivis - to mutes spēj caurdurt ādu. Tādā veidā tie injecē letālu indi, kuras sastāvā ir spēcīgas neirotoksīnas-ķimikālijas, kas uzbrūk zivs nervu sistēmai.

Kad zivs ir beigta, zirneklis to ievelk sausā vietā un ievada ķimikālijas, kas mīkstina zivs ķermeņa audus, padarot maltīti vieglāk notiesājamu.

Dzīvnieku pasaulē vidējais plēsoņa ir vairākkārt lielāks (smagāks) par upuri, ko tas mēģina pakļaut (vai arī uzbrūk baros). Daži zivju ēdošie zirnekļi ir krietni mazāki par savu medījumu.

Pētnieki spekulē, ka Giant fishing spider, kas sver apmēram 7 gramus, ir spējīgs notvert 30 gramu smagu zivi.

Šādi "superizmēra" pārtikas avoti var būt kritiski nozīmīgi mātītēm olu ražošanas procesā, vai arī priekš zirnekļiem, kuriem nav pieeja pietiekami daudz kukaiņu malitītēm.

Viena lieta gan ir droša - šīs ir slikas ziņas mazajām zivīm.

Avots: spoki.lv