Sermuļa masa ir ap 200 g, bet garums bez astes 18.7 - 32.5 cm
Ziemā ķermeņa apmatojums ir balts, vasarā divkrāsains - balts un brūns
Astes gals gan vasarā, gan ziemā ir brūns vai melns
Reģionos, kas ir vairāk uz dienvidiem, sermulis visu gadu paliek brūns
Ziemas laikā Latvijā zebieksti var sajaukt ar sermuli, jo abiem tad ir balts kažoks, bet zebiekste ir viscaur balta un sermulis astes gals ir brūns/melns
Latvijā sermulis ir reti sastopams un mīt visā valsts teritorijā, nedaudz vairāk sastopams ziemeļaustrumu rajonos
Sermulis mājo alās, lai gan pats tās nerok, bet aizņem grauzēju veidotās alas
Sermulis ir aktīvs galvenokārt naktī, dienā tas ļoti reti izlien no savas alas
Sermulis ļoti labi peld un ātri kāpelē pa kokiem
Sermuļa dabīgie ienaidnieki ir vilki, lapsas, koijoti, kaķi un āpši.
Sermuļa galvenā barība ir sīkie un vidēja lieluma zīdītājdzīvnieki (peles, kurmji, truši un ūdensžurkas)
Sermulis spēj nogalināt upuri, kas ir daudz lielāks par pašu mednieku piemēram, trusi
Pastāv mīts, ka sermulis trusi spēj nohipnotizēt un pienākt tam pavisam klāt, lai nokostu, video novērojumos sermulis trušus dzenā tik ilgi līdz tie ir pārguruši
akšens sākās 2:50, es nez kas tur tālāk, man žēl tā truša palika
Viduslaikos valdīja uzskats, ka sermulis tik ļoti uztraucas par sava kažociņa tīrību, ka nomirst, ja to nosmērē