plutonijus pašam jādabū xd
160 miljonus gadu
Pirmie dinozauri parādījās pirms 230 miljoniem gadu
🍌 > 🍎🍐🍊🍋🍉🍇🍓🍈🍒🍑🥭🍍🥥🥝🍅🍆🥑🥦🥬🥒🌶🌽🥕🥔🍠 |
pirms mūsu ēras
Dinozauri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikipēdijas lapa
Jump to navigationJump to search
| Dinozauri Dinosauria | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Klase | Rāpuļi (Sauropsida) |
| Apakšklase | Arhozauri (Archosauria) |
| Virskārta | Dinozauri (Dinosauria) |
| Iedalījums | |
| Putniegurņa dinozauri (Ornithischia)Zauriegurņa dinozauri (Saurischia) | |
 inosauria">Dinozauri Vikikrātuvē |
Dinozauri (grieķu: δεινός, deinos — 'briesmīgs'; σαῦρος, sauros — 'ķirzaka') ir mugurkaulnieku apakštipa rāpuļu klases dzīvnieki, kuri dominēja uz Zemes aptuveni 160 miljonus gadu. Pirmie dinozauri parādījās pirms 230 miljoniem gadu, un pirms 65 miljoniem gadu dinozauru dominance pār zemeslodi beidzās, to, iespējams, izraisīja liela meteorīta nokrišana uz mūsu planētas.[1] Jāpasvītro, ka krīta-terciāra masveida izmiršanas laikā nav izzuduši visi dinozauri; daļa ir izdzīvojusi līdz mūsdienām un ir sastopami kā putni[2].
Apzīmējumu "dinozaurs" dažkārt attiecina arī uz tādiem aizvēsturiskiem rāpuļiem kā dimentrodons, pelikozaurs, spārnotais pterozaurs un citiem, lai gan tie pēc bioloģiskās klasifikācijas nav dinozauri.
Satura rādītājs
Dinozauru atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Megalozaura apakšzokļa fragments
Ap 1820. gadu tika atrasti lieli zobu un kaulu pārakmeņojumi, kas izraisīja angļu un franču zinātnieku interesi. Viņiem pakāpeniski kļuva skaidrs, ka tik lieli kauli varēja piederēt tikai ļoti lieliem rāpuļiem, kuri dzīvojuši sen. 1822. gadā angļu ārsts Džeimss Parkinsons pētīja ģeologa Viljama Buklenda kolekcijas fosilijas. Viņš secināja, ka kauli varēja piederēt ļoti lielam mūsdienās neeksistējošam dzīvniekam, kuru viņš nosauca par megalozauru, kas tulkojumā nozīmē "milzu ķirzaka". 1824. gadā Buklends pats sāka zinātniski nosaukt un aprakstīt savus atradumus. Tā bija pirmā reize, kad zinātnieki izpētīja dinozauru kaulus un deva dinozauriem atbilstošus nosaukumus.
1825. gadā cits angļu ārsts Gideons Mantels ziņoja par otru saviļņojošu atradumu. Viņa sieva Mērija pirms trim gadiem pludmalē kādā ceļmalas akmenī bija atradusi divus lielus zobus. Arī netālajā akmeņlauztuvē tika atrasti zobi un pārakmeņojušies kauli. Tā kā zobi pēc savas formas bija līdzīgi Centrālamerikā un Dienvidamerikā dzīvojošas ķirzakas iguānas zobiem, Mantels jaunatklāto dzīvnieku nosauca par iguanodonu, kas tulkojumā nozīmē "iguānas zobs".
1837. gadā, kad Anglijā bija jau atrastas dinozauru fosilijas, arī Vācijā netālu no Nirnbergas tika atrasti dinozauru kauli. Iepriekš nevienam zinātniekam nebija ienācis prātā, ka jaunatklātie dzīvnieki pieder pilnīgi atšķirīgai rāpuļu grupai. Šo faktu konstatēja Ričards Ovens, profesors no Londonas, kurš 1841. gadā ierosināja visus šīs grupas rāpuļus saukt par dinozauriem. Vārds "dinozaurs" nozīmē "briesmīgā ķirzaka".
Fosilijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Pārakmeņojušās dinozauru olas
Līdz mūsdienām ir saglabājušies galvenokārt tikai dinozauru kauli. Zinātnieki priecājas par ļoti retajiem skeletu un galvaskausu, kuros ir saglabājušies zobi, atradumiem. Paleontologiem — zinātniekiem, kuri pēta izmirušos augus un dzīvniekus — visbiežāk jāsamierinās ar kaulu fragmentiem vai atsevišķiem zobiem. Ķermeņa mīkstās daļas nav spējušas saglabāties, tomēr dažkārt atrodami dinozaura ādas fragmentu nospiedumi, pēc kuriem var spriest, kā izskatījās dinozaura āda. Pārakmeņotu olu vai to čaumalu fragmentu atradumi vienmēr ir liela sensācija. Diemžēl, var tikai minēt, kuriem dinozauriem tās ir piederējušas. Arī tad, ja atrod ligzdu ar olām un tai pāri guļošu skeletu, kas šķietami pieder ligzdai, nevar droši apgalvot, ka olas un skelets ir no vienas dinozauru sugas, jo pastāv iespēja, ka skelets piederējis dinozauram, kas aplaupījis ligzdu. Zinātnieki īpašu uzmanību pievērš pārakmeņojušām barības atliekām, kuras atrod dinozaura kuņģa apvidū. Piemēram, mazā plēsīgā kompsognata skeletā starp ribām ir atrasti kādas ķirzakas kauli. Arī pārakmeņojušies izkārnījumi liecina par dinozauru barību. Ļoti vērtīgi ir pēdu nospiedumi, jo no tiem var gūt ziņas par dzīvnieka pārvietošanās ātrumu, dzīvesveidu un ķermeņa izmēriem.
2005. gadā amerikāņu paleontologi atrada mīksto audu un asinsvadu fragmentus 68 miljonus gadu vecā karaliskā tiranozaura (Tyrannosaurus rex) augšstilba kaulā, šis atradums izraisīja sensāciju zinātnieku aprindās. Parasti saglabājas tikai dinozauru kaulu un zobu cietās daļas, kurās zinātniekiem ir maz cerību kaut ko atrast, tāpēc tās sīkāk netiek pētītas. Taču šajā gadījumā zinātnieki ievietoja pārakmeņojušos augšstilba kaulu vājā skābes šķīdumā, kas lēnām izšķīdināja fosilijas minerālvielas. Par lielu pārsteigumu tika atrasti elastīgi audi. Pētnieki vēl nav veikuši pilnīgu unikālo audu analīzi un izdarījuši galīgo slēdzienu, bet ir cerība, ka pētījumi ļaus uzzināt, vai karaliskais tiranozaurs bijis aukstasiņu vai siltasiņu dzīvnieks.
Dinozauru apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dinozauru lielums svārstījās no cāļa izmēriem līdz pat milzenim. Piemēram, brahiozaurs svēra vairāk nekā 50 tonnu. Daži dinozauri, iespējams, bija siltasiņu dzīvnieki, tāpēc varēja būt aktīvāki un veiklāki. Iespējams, ka daži pat perēja olas un rūpējās par mazuļiem.
Dinozauru daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dinozauri bija lielākā un daudzveidīgākā aizvēsturisko dzīvo būtņu grupa; saskaņā ar 2006. gada pētījumu[3], identificēti ir vairāk kā 500 dinozauru gēni, un lielākais daudzums, kas ir saglabājies fosilijās, ir 1850, tuvu 75%, kas vēl nav atklāti. Agrāks pētījums[4] paredzēja, ka pastāv ap 3400 gēniem, tostarp daudzi, kas nevarētu saglabāties. Daži bija plēsēji, daži zālēdāji. Daži divkājaini, daži četrkājaini, un daži, kā amozaurs un iguanodons, varēja staigāt gan uz divām, gan četrām kājām vienlīdz viegli.
Lielākais plēsīgais dinozaurs, kurš jebkad ir dzīvojis uz sauszemes, ir karaliskais tiranozaurs (Tyrannosaurus rex). Savukārt viens no pazīstamākajiem dinozauriem — cerapodu apakškārtas ģints dinozaurs triceratopss, kas dzīvoja tai pašā periodā, bija lēns.
Dinozauru klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dinozaurus iedala divās kārtās:
putniegurņa dinozauri (Ornithischians)
zauriegurņa dinozauri (Saurischians)
Dinozauri un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 18. gadsimta, kad tika atpazītas pirmās dinozaura fosilijas, milzīgi dinozauru skeleti kļuva par populāru apskates objektu pasaules muzejos. Tie ir kļuvuši par daļu populārās kultūras.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dinozauri |
Krīta-terciāra masveida izmiršana
Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
↑ (angliski) Kas iznīcināja dinozaurus?
↑ https://www.nationalgeographic.…ology-science/">https://www.nationalgeographic.…ology-science/
↑ (angliski) Estimating the diversity of dinosaurs
↑ Russell, Dale A. (1995). China and the lost worlds of the dinosaurian era. Historical Biology 10: 3-12.
|
Navigācijas izvēlne
Nav pieslēdzies
Izveidot jaunu Vikipēdijas kontu
Meklēt
Rīki
Drukāt/eksportēt
ownloadAsPdf&page=Dinozauri&action=show-download-screen">Lejupielādēt kā PDF
Citos projektos
Citās valodās
Vēl 147
Šī lapa pēdējoreiz labota: 2020. gada 31. marts plkst. 11.46.
Teksts ir pieejams saskaņā ar Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci; var pastāvēt papildu ierobežojumi. Plašākai informācijai skatīt lietošanas noteikumus.
Brīdināts.
Slēgts
pankuksh, cruelcin, Hybrid Minds, Hazard, peh, <FiZz>, sсhoKKur-, K@@SiS, tenblunt, Enemijs, Kamiks, Latvians, Capture, Pickle Laura, Maruzha, HSkill, Wolfyy, medalus, 𝕯𝖆𝖓𝖎𝖘0-., Kiwi :], 𝐃𝐞𝐯𝐢𝐥𝐢𝐬𝐡𝐡., Lacz, JērsA, ★ToughEnough★, kakaataajs, Tessa&Hardin, Venta, maar4a, ℱ𝒾𝓇𝑒𝒯𝒾𝑔𝑒𝓇, Lāsm, Flabijs