Kick.lv Twitteris

Novelu nesaslimt ar kovidu pirms Ziemassvētkiem, jo tad svētku nebūs 

Centieties jaunajā gadā līdz 00:00 nepiedzerties un sagaidiet salūtu

Novēlu, lai jums kaut kas izdodas

novelu piwrixam aiziet pie anonimajiem alkoholikiem

prost atdo man, ko tu ņemas

No kurienes tu nāc, Ziemassvētku vecīt?

Īstenajam Ziemassvētku vecītim jau ir aptuveni 1600 gadu. Ceturtajā gadsimtā Patarā, tagadējā Turcijas teritorijā pie Vidusjūras, dzīvoja kāds jauneklis vārdā Nikolass. Viņš bija ļoti labsirdīgs un dievbijīgs. Jau 17 gadu vecumā viņš bija kļuvis par mūku un Mirras pilsētā sāka studēt teoloģiju. Divdesmit piecu gadu vecumā viņš tika iesvētīts par bīskapu. Stāsts par šo notikumu saglabājies līdz mūsu dienām.

Līdzko Nikolass bija beidzis studijas, mūžībā aizgāja vietējais bīskaps. Visas apkārtnes bīskapi sapulcējās, lai ieceltu jaunu bīskapu, taču neviena piemērota garīdznieka nebija. Naktī bīskapi sapnī izdzirda Dieva balsi, kurš sacīja: "Lai par Mirras bīskapu kļūst tas, kurš pirmais no rīta ienāks baznīcā." Uztrūkušies no miega, priesteri vēl pa nakts tumsu steidzās uz baznīcu, lai nenokavētu tikšanos ar jauno bīskapu. Pašā rīta agrumā līdz ar pirmo gaismiņu dievnamā ienāca Nikolass, kurš bija devies pielūgt Dievu, kā to bija paradis darīt ikkatru rītu.

Nikolass nāca no bagātas ģimenes, tomēr, saņēmis dāsnu mantojumu, neizlietoja to savām vajadzībām, bet palīdzēja trūcīgajiem, īpaši rūpējoties par bērniem. Viņš dāvināja cilvēkiem naudu un dažādas sadzīves lietas, kuru tiem pietrūka, un centās to paveikt slepenībā, jo nevēlējās izrādīties ļaužu priekšā kā labdaris.

Par notikumu, kas Nikolasu padarīja leģendāru paaudžu paaudzēs, ir daudz nostāstu. Viens no tiem vēsta par kādu nabadzīgu zem- nieku ģimeni, kurā augušas trīs meitas. Tēvs bijis pavisam izmisis, jo nespējis vairs meitenēm sagādāt uzturu. Savās bēdās zemnieks jau grasījies atdot meitas pie svešiem ļaudīm (cita teika stāsta, ka tēvs gatavojies meitenes pārdot verdzībā; vēl pastāv nostāsts, ka meitām nav bijis pūra un tāpēc viņas nav varējušas iziet pie vīra). Kad par to izdzirda Nikolass, viņš tūdaļ nolēma palīdzēt. Kādu vakaru bīskaps ielika maisiņā zeltu un paslepeni atstāja to uz palodzes vecākajai meitai. Nākamajā vakarā zelts tika nolikts vidējai meitai. Bet, kad pienāca jaunākās kārta, logs bija aizvērts, tādēļ Nikolass uzrāpies uz jumta un ielaidis maišeli ar zeltu skurstenī. Kamīnā žāvējušās jaunākās meitas novalkātās kurpītes (citā versijā - zeķes vai zābaciņi), un tās piebirušas pilnas ar zeltu.

Vēl kāda teika vēsta, ka nauda sabērta kurpēs. kas izliktas aiz sliekšņa pie durvīm. Ir arī leģenda. ka Nikolass jau sākumā iesviedis zeltu skurstenī un visas trīs meitas nākamajā rītā atradušas savas kurpes pilnas ar naudu. Zemnieki pateicībā un aizkustinājumā par Nikolasa palīdzību pārstāstījuši šo notikumu no paaudzes paaudzē.

Pēc nāves Nikolass tika kanonizēts (pasludināts par svēto) gan Pareizticīgo, gan Romas Katoļu baznīcā, viņš tiek uzskatīts par bērnu un nabadzīgo aizstāvi, kā arī par jūrnieku un zvejnieku aizgādni. Gandrīz katrā zemē Svēto Nikolasu sauc citādi. Krievijā un daudzviet Eiropā viņu pazīst kā Svēto Nikolaju, holandiešiem viņš ir Svētais Klāss (Sinter Klaas), vāciešiem - Nikolauss, bet amerikāņiem - Santa Klauss.

Kad stāsts par Svētā Nikolasa brīnumaino labsirdību izplatījās aizvien plašākā apkārtnē, ar laiku izveidojās Īpaša tradīcija — 6. decembra, Svētā Nikolasa (Nikolaja) dienas priekšvakarā bērni izlika aiz sliekšņa savus zābaciņus vai piekāra zeķītes pie krāsns, kamīna vai gultiņas, cerot no rīta ieraudzīt tajās dāvaniņas no Svētā Nikolaja. Vācijā, Austrijā, Šveicē un vēl dažās Eiropas zemēs bērni joprojām saņem dāvanas ne tikai Ziemassvētkos, bet arī

6. decembrī, turpretī citviet pasaulē, sākot no 14. gadsimta, dāvanu gaidīšana pārcēlusies uz Ziemassvētku ritu vai arī — kā tas parasts Latvijā - dāvanas tiek dalītas 24. decembra vakarā.

Zeķēs un kurpēs nereti tiek ielikti cukurgraudi, siens vai burkāni. Tie paredzēti Svētā Nikolaja zirgam, kura mugurā viņš dodas pie bērniem.

19. gadsimtā Svētais Nikolass kļūst pazīstams arī Amerikā, kad stāstu par viņu turp aizved imigranti no Holandes. Svētais Nikolass par mūslaikos labi zināmo Santa Klausu pārtapa pēc Klementa Klārka Mūra grāmatas iznākšanas. Darbā, ko sauc "Svētā Nikolaja atnākšana", stāstīts par kādu puisēnu, kurš Ziemassvētkos sastop Svēto Nikolaju. Mūrs aprakstījis, kā Svētais traucies ziemeļbriežu pajūgā, kurā bijis iekrauts milzīgs dāvanu maiss bērniem.

Katra tauta labsirdīgā vīra tēlam pievienojusi pa kādam izskata vai rakstura elementam, devusi vārdu savā valodā, un tā pamazām Svētais Nikolass kļuvis par dāvanu piegādātāju visas pasaules bērniem. Mūsdienās viņu iztēlojamies kā apaļīgu, pavecu, laipnu vīru ar baltu bārdu un sārtiem vaigiem. Viņš tērpies sarkanā mētelī

ar baltām kažokādas apmalītēm. Šo tēlu, izrādās, 1931. gadā radījis mākslinieks Hedons Sandbloms kompānijas "Coca Cola" Ziemassvētku reklāmām. Santa Klausa prototips bijis mākslinieka draugs, kurš izskatījies tāds, kādam jābūt īstam Ziemassvētku vecītim, — labsirdīgs, smaidīgs, veselīgi apaļīgs vecaistēvs. Kad bērni sāka vaicāt, kur Santa Klauss mitinās, tika izgudrota leģenda, ka viņa mājoklis ir Ziemeļpolā, taču apķērīgie bērni nerimās taujāt, labi zinādami, ka Ziemeļpola dabas apstākļi nav piemēroti dzīvei. Tad radās jauns stāsts par to, ka Ziemas­svētku vecītis apmeties Somijā — Lapzemē, un, sākot ar 1950. gadu, Santa Klauss sāka pieņemt apmeklētājus Napapiiri pilsētā, bet 1985. gadā Lapzemē atklāja īpašu Santa Klausa biroju, uz kurieni viņam var sūtīt vēstules, kā ari doties apciemot. Ziemassvētku vecīša biroji izveidoti daudzviet pasaulē, arī Latvijā - tas atrodas Liepājas rajona Ziemupē, un arī turp bērni var sūtīt vēstules un pieteikties ciemos.

Novēlu nākamo gadu sagaidīt mājās nevis poģī

Kā ari neticat Sintijas novēlējumiem un nepildiet tos

Novēlu lietot mazāk alkoholu lai dzīvē viss izdotos

novelu  jums siltas ziemas zekes

Lai Jaunajā gadā laba veselība!  

novēlu visiem tikt pie 1000000000000 eiro

Novēlu kaut jūs superbingo vinnētu saldumus, lai salds jaunais gads

novelu jums daudz mistiskas lades

Novēlu nakamajā gadā katrai kick mātītei, vismaz divus tēviņus

Ziemassvētki, Ziemsvētki[1] jeb Ziemas svētki ir ikgadēji svētki, kuros svin ziemas saulgriežus un Jēzus Kristus dzimšanu. Lielākajā daļā pasaules kristiešu Ziemassvētkus svin no 24. līdz 26. decembrim (24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī — Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī — Otrie Ziemassvētki). Kristietībā pieņemts, ka Jēzus Kristus dzimis 25. decembrī, tomēr daļā pareizticīgo baznīcu šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc vairums pareizticīgo Ziemassvētkus svin 6., 7. un 8. janvārī.

Daudzās valstīs Ziemassvētki ir brīvdienas, un tos svin arī cilvēki, kas pēc reliģiskās pārliecības nav kristieši. Ziemassvētku gaidīšanas laiks tiek saukts par Adventi. Mūsdienās ierastas Ziemassvētku tradīcijas ir Ziemassvētku egles rotāšana, Ziemassvētku vecītis un piparkūku cepšana. Ziemas saulgriežus svin 20. vai 21. decembrī.

Vēlu Tev laimīgu Jauno gadu, ar cerību, ka Tu šajā gadā saņemsi ļoti daudz svētības

Lai nākamais gads būtu veiksmīgs un panākumiem bagāts, jāmēģina sasmīdināt cūkas šņukuru. Ja tas sāk skaļi smieties, jāpārstāj lietot alkohols!

Novēlu visiem zaudēt šo konkursu

Ziemassvētku vecītis parasti tiek attēlots kā apaļīgs, sarkanā tērpā ģērbies vīrs ar garu, baltu bārdu. Šāds Ziemassvētku vecīša attēlojums kļuva populārs ASV un Kanādā 19. gadsimta pēc karikatūrista Tomasa Nasta zīmētajām karikatūrām.

Ir vairākas versijas par Ziemassvētku vecīša dzīvesvietu. Eiropā parasti uzskata, ka viņš dzīvo Lapzemē. Amerikāņu versijā viņš dzīvo Ziemeļpolā kopā ar Klausas kundzi, ļoti daudziem elfiem un vismaz astoņiem vai deviņiem ziemeļbriežiem. Dziesmā "Santa Claus Is Coming to Town" tiek stāstīts, ka Ziemassvētku vecītis bērnus šķiro pēc uzvedības labajos un sliktajos un dala dāvanas: rotaļlietas, saldumus labajiem bērniem visā pasaulē un dažkārt sliktajiem bērniem tiek dāvinātas ogles. Dāvanas tiek izgatavotas darbnīcā, kurā darbojas elfi.

Prom visu veco, laid iekšā visu jauno – lai laime pavada visu nākošo gadu! Laimīgu Jauno gadu!