Lūši mājo ziemeļu puslodes teritorijās. Divas sugas sastopamas Eiropā, no kurām viena mājo arī Āzijā, un divas sugas Ziemeļamerikā. Kurzemē un Vidzemē mīt apmēram 700 ziemeļu lūšu.
Tiem ir raksturīgas īsas astes, ausu pušķi un garas ūsas. Kažoku krāsa var būt rudi brūna, zeltaina vai gaišā smilšu krāsā, ar melniem vai tumši brūniem plankumiem.Visām sugām uz krūtīm, vēdera un kāju iekšpusēm ir balts matojums. Ķepu lielums un matojuma garums ir atkarīgs no lūša dzīves vietas.
Lūši parasti ir vientuļnieki, lai gan retas reizes tie apvienojas nelielās grupās, lai medītu. Riests lūšiem sākas ziemas beigās. Parasti piedzimst 2—4 lūsēni. Grūsnības periods ilgst apmēram 70 dienas. Māte par mazuļiem rūpējas viena pati, līdz tie sasniedz apmēram 9 mēnešu vecumu. Lūši mēdz ierīkot migu kādā alā vai zem sakritušiem kokiem.
