yo visiem kas tikuši līdz šim blogam ..  priekš manis šis ir kas jauns , bet drīzak tas ir kā projekts .

publicēšu tikai mazu fragmentu lai jūs izteiktu savu viedokli un vai kādam būtu velme lasī tālak , jo mums ir reāls stasts kā gramata ept. 

tatad vertējam , komentējam un izbaudam. 

nespēju savakties , kopš 16 gadu vecuma, riebjās man mana dzīve un dzīvestils ar tizlajiem hobijiem kuri nāk tam klāt (narkotikas , krimināls kā piemeram shoplifting  vai pat gopstops ). Patstavīgi sev pārmetu , ka manis dēļ citi ģimenes locekļi nevar pilnvērtīgi dzīvot , dēļ tā ka nespēju vairs saņēmties un sākt normālu dzīvi , ar darbu un savu ģiemni . slīkstu depresija un meklēju glābiņu narkotikas , jo kad esmu salietojies -  dzīve nemaz nešķiet tik drūma un depresiva , bet jau no paša sākuma zināju , jo lielāks prieks ar viņām , jo lielāks posts bez viņām .  pēdejās reize salietojies es tāpat sāku justies slikti , brīžiem pat liekas ka mana dvēsele raujas uz āru , cerība izkļut no tām mokam , jo prieka no tā vairs nav NEKĀDA , tā ir kļuvusi par rutīnu , gadi par sistēmu no kuras netieku āra .  sāku pamanīt kā pašnavnieciskas domas aizvien biežak parņem manu prātu .... bet zinu , ka to nespēšu , deļ mammas kuru ta mīlu .. 

visbriesmīgākais ir palikt vienam ar smagu sirdi  ,  tik smagi man vel nav bijis . depresija ? vai tomēr esmu par slinku , lai savāktos , lai saņemtos , eh  es zinu , būs ok , pienāks rīts un uzlēks saule un es turpināšu savu cīņu , pats sava kāra ar savu vislielāko ienaidnieku - SEVI .