1.Pārpildītā tramvajā:
- Jaunais cilvēk, jūs izkāpsiet?
- Nē (klusā balstiņā).
- Tad novāciet savu galvu no pakāpieniem.
2.Zvans ārstam:
- Dakter, atbrauciet lūdzu, man šķiet, mana sieva ir mirusi.
- Kas noticis?
- Gultā it kā nekas nav mainījies, bet netīro trauku virtuvē kļuvis daudz vairāk.
3.Vīrs no rīta jautā sievai:
- Klau, kur palikusi vodkas pudele, kas bija skapī?
- Mēs taču to vakar izdzērām tava tēva bērēs.
- Aha, tāpēc es domāju, kāpēc tēvu nekur neredz.
4.Tiesas zālē.
Tiesnesis: Apsūdzētais, vai jūs nositāt garāmgājēju ar lielu cirvi?
Apsūdzētais: Jā.
Balss no zāles: Ak tu, kretīns.
Tiesnesis: Lūdzu, klusumu zālē. Apsūdzētais, pēc tam jūs nogalinājāt pastnieku, sitot viņam pa galvu ar lāpstu?
Apsūdzētais: Tieši tā.
Balss no zāles: Maita, tāds maita.
Tiesnesis: Es saprotu, tas izklausās briesmīgi, bet lūdzu savaldieties.
Balss no zāles: Kā var savaldīties, es šim nelietim dzīvoju kaimiņos desmit gadus. Kā gāju pie viņa aizņemties cirvi vai lāpstu, šis tikai : "nav man, nav."
5.Viņam bija smaga bērnība - līdz piecu gadu vecumam viņš domāja, ka viņa vārds ir AIZVERIES...
Ceru kad jūs kaut bišķiņ pasmējāties par melno humoru.
