Kick.lv Twitteris

veciit tev nesaprast. ,)

topiks zagts no cita komūna, baigais kadrs esi ;)) iesaku tev slaucīt ar smilšpapīru

varbūt viņš veic aptauju un diskutē vairākos forumos par šo tēmu  

Es parasti ar pirkstiem slauku,nezinu kā tas ir ar tualetes papīru. Un tas notiek pustupjus.

Kas dara otrādi? ... drīzāk tu dari dīvaini. Kurš normāls cilvēks speciāli celsies, lai slaucītu pēcpusi!?!? ... Nekad neesmu speciāli cēlies kājās. Un ar neesmu to darījis sēdus no priekšas vai aizmugures. .. No mugurpuses nav vietas rokai un neliekas parocīgi. No priekšas tas pats, un tur vēl vairāk traucē mantība.

Vienmēr esmu darījis tā - no sāniem + aizmugures nedaudz ar labo roku, jo neesmu kreilis. Pacel nost no poda savu labo pēcpuses vaigu un labās puses cisku un tad ar ņem no sāna vai nedaudz no sāna un aizmugures jeb diognāli, viss labi sanāk.

Un pārsvarā izmantoju 2 papīra plāksnītes, dažreiz 3.

Bet šāda tēma var izraisīt citus jautājumus:

1. Kā jūs liekat tualetes papīra rulli uz pakaramā?
Es parasti lieku ar papīru uz aizmuguri, jo ātri raujot ar vienu roku, liekas ka labāk noplēšas, bet ja rautu ar papīru uz priekšu, tad viss papīrs no ruļļa izripotu ārā. Un arī tāpēc ka man šeit un tur šie tualetes papīra pakaramie ir tādi kuriem ir plastmasa gabali kas nobloķē papīru un tie gāja no apakšas, tātad nobloķē labāk, ja papīrs ir uzlikts uz aizmuguri.

Bet ir jāmin, ka pareizākais veids tomēr ir likt uz priekšu. Ir vairāki iemesli, bet tos ejat meklēt paši, bet arī tualetes papīra patents ir zīmēts no priekšas.

2. Vai jūs metat tualetes papīru podā vai miskastē?
Esmu meti podā, bet parasti miskastē, jo ar laiku aizdambēs podu. Un lauku mājā, tie papīri der krāsns iekuršanai, un nē, nesmird.

3. Vai jūs nolaižat ūdeni arī pēc vieglās nokārtošanās vai tikai pēc lielās nokārtošanās?
Es parasti to daru katru reizi, bet ir bijušas reizes kad nē, lai jau ietaupās tas ūdens un skaļi skan tā nolaišana, negribas naktī trokšņot baigi.

4. Vai jūs nolaižat poda vāku pēc nokārtošanās?
Dzīvoklī parasti jā, jo ja to neizdara, tad baigā smirdoņa bija, bet lauku mājās gan jā gan nē, jo te vieno otra persona tā darīja.

5. Šis puišiem - vai jūs ceļat arī poda brilli kad vajag pa vieglajam?
Es kā kuro reiz, kā kurā vietā. Citreiz vienkārši pieej klāt tuvāk un tēmē podā, jo negribas grāpstīt netīru un it īpaši svešu podu. Ja esi normāls garām jau netrāpīsi.

P.S. Šim jābūt filozofijas stūrītī nevis beztēmā ;d

Tavs dibena slaucīšanas veids ir ļoti dīvains, man personīgi šķiet ka vieglāk ir piecelties, tur paceļot vienu vaigu mazums sanāk visu dirsu ar kakām nosmēret vai poda malas netīšām. 

Sakarā ar taviem jautājumumiem atbildēšu arī es uz viņiem varbūt mums kkas atšķirīgs

1. Es personigi neizmantoju pakaramo, jo bieži vien man noplīst pa 1 kvadrātiņam, man toletes papīrs vienmēr stāv uz poda, pie pogas kur nolaiž ūdeni

2. Es metu podā , jo nu man šķiet ja metīs mikstastē sāks smirdēt visa tolete.

3.  Es nolaižu vienmēr arī kad izšņaucu degunu un iemetu toletes papīru podā

4. Nolaižu vienmēr arī

5. Mājas paceļu jo man pods vienmēr tīrs, ciemos gan nē mazums pods netīrs un tad ar rokām jagramstas

Brīdināts. (c) akasi

Ne gluži par tēmu, bet arī vēsturisks ieraksts no neta dzīlēm:

Nekādā gadījumā neskujiet savu dibena apmatojumu. Nesen es pieļāvu savu mūža lielāko kļūdu un nu es vēlos padalīties ar savu stāstu, lai jūs varētu mācīties no manas kļūdas. Tas viss sākās ar manu problēmu normāli pakakāt.

Nē, man nebija aizcietējumi, tā nebija arī kakāšanas regularitāte ? tā bija kakāšanas tehnika. Liekas, mani dibena mati bija atauguši tik gari, ka mazās fekāliju bumbiņas (ziemas ķirši - red. piez.) sāka ķerties mana dibena biezajos džungļos. Tas mani padarīja traku, ZINOT, ka vēl ir kaut kas ko nokratīt no dibena, bet dēļ šiem lipīgajiem sūdiem, kas karājas mana dibena matos, to nav iespējams izdarīt. Galu galā man būtu divas iespējas: vai nu ar papīru uzmanīgi nokabināt šos kukulīšus (kas prasītu ļoti lielu precizitāti, par cik es neredzu, ko es tur daru), lai izvairītos no šī radījuma izsmērēšanas pa visu dibena spraugu, vai arī vienkārši brutāli slaucīt un cerēt, ka varēšu visu notīrīt pirms pods nebūs pārbāzts ar papīriem, tādejādi zaudējot iespējas to visu noskalot.

Es apdomāju savu problēmu un nolēmu rīkoties pēc tobrīd šķietami spožās idejas. "Tas taču ir mans dibens un mani dibena mati, vai ne? Tad kāpēc gan man šos matus vienkārši neiznīcināt, jo tad manas pļekas birs kā smērētas" Es pie sevis domāju. Šis paziņojums ieies vēsturē kopā ar citiem nožēlojamiem paziņojumiem, kā "Cik gan daudz indiāņu tur varētu būt?" vai "Šī ir piemērota diena lai brauktu", vai arī "Lūk AOL tagad ir pilna pieeja Usenet". Un tiem pievienosies arī mana ideja par dibena skūšanu.

Šo tik ļoti atbildīgo operāciju veicu tajā pašā naktī ar lētu, vienreiz lietojamu skuvekli un dvieli uz kā sēdēt. Sākot no apakšas, no dibena spraugas, līdz pat dibena vaigiem, sāku grūto atbrīvošanos no dibena matiem uzdevumu. Normālos apstākļos vajadzētu skuvekli attīrīt no saskūtajiem matiem un dažādām gļotām, ko es arī darīju, tam izmantojot dvieli. Lēnām, mani dibena kalni un dibena sprauga sāka līdzināties maza bērna dibenam. Visbeidzot, pēdējo reizi iztīrīju skuvekli un apskatīju savu darbu. Dvielis bija pilns ar dibena matiem, bet pats dibens bija gluds un maigs kā zīds. Es pasmaidīju, domājot, ka nu manām bēdām ir gals.

Viss tikai sākās.

Tagad man ir liels respekts pret dibena apmatojumu. Gluži kā visam, ko Dievs ir radījis, ir liela nozīme eksistencē. Tikai dienu pēc sava varoņdarba, sapratu cik liela nozīme ir tam, ka tev ir matains dibens. Pirmkārt, apmatojums nodrošina berzi. To es sapratu jau nākošajā dienā, kad es izgāju ārā no mājas lai dotos uz mācību stundām. Pēc uziešanas pa trepēm uz otro stāvu, sākot svīst, sajutu kaut ko nepatīkamu. Sviedri krājās manā dibena spraugā un radīja nepatīkamas sajūtas maniem dibena vaigiem, kad ik uz katra soļa tie sāka slīdēt viens gar otru. Domāju aiziet uz tualeti un noslaucīt dibenu, bet bija jāsteidzas uz stundu. Galu galā nodomāju, ka gan jau sažūs.

Tie sažuva. Diemžēl sažuva kopā ar mikroskopiskām kaku daļiņām, kas atradās pie manas atveres. Kad es piecēlos kājās, mani dibena vaigi bija salipuši kopā ar gļotaino, lipīgo sviedru un kaku masu. Līdz es sāku ceļu savām kojām, sāka niezēt. Velns, kā niezēja Likās, ka vesels skudru pūznis ceļo uz augšu un leju starp maniem dibena vaigiem. Cīnoties ar vēlmi pakasīt dibenu, es paātrināju tempus, lai tikai ātrāk tiktu uz kojām.

Diemžēl šī nodarbība lika man atkal svīst, un līdz es tiku līdz savai istabai, mani dibena vaigi atkal slīdēja viens gar otru, turpu šurpu, kā divām uzbudinātām vardēm. Es ātri novilku bikses un nostājos ar dibenu priekšā ventilatoram un pavēru savu dibenu pret to. Līdz ko es pavēru savus dibena vaigus, uzvirmoja šausminoša smaka, kas piepildīja visu istabu. Visi suņi četru kvartālu rādiusā sāka gaudot. Tas bija pats lielākais murgs, kad mana dibena nobriedinātā sviedru un kaku smaka saplūda ventilatorā un tad no ventilatora pūta man sejā. Es cīnījos ar vemšanu, kamēr mans dibens izdalīja asu smaku, kurā bija sajūtams sviedru un paša kaku aromāts, kuru man sejā pūta ventilators. Un prātā bija tikai viena doma: "Tā tas turpināsies līdz ataugs dibena apmatojums. Nedēļām ilgi."

Vēlāk, cīnoties ar savu problēmu, es pie katras izdevības slaucīju dibenu. Es atklāju vēl vienu dibena matu priekšrocību ? ventilāciju. Katru reizi, kad es palaidu pirdienu, tas palika iesprūdis starp dibena vaigiem. Acīmredzot sārtie brāļi bez matiem, var radīt vakuumu, kad tie ir saspiesti kopā, kas radīja tracinošus pirdienus, kas ceļo starp dibena vaigiem, kā apmaldījies žurka.

It kā ar to nebūtu pietiekoši daudz mocības. Tagad es piedzīvoju jaunas mocības. Kā jebkurš, kas ir jebko noskuvis zina, ka apmatojumam ataugot, tas vispirms parādās kā rugāji. Iedomājies savu dibenu kā divas dienas neskūtu bārdu. Lūk, tas ir tas, ar ko es tagad cīnos. Tās ir ellīgas mokas. Ir bijušas tik daudz reizes, kad paskatos pa logu un nodomāju, kāpēc gan neizlekt pa to un neizbeigt savas mokas, kā slapjai peļķei uz asfalta, nevis turpināt izciest konstantās agonijas.

Yoooo

omg, tak šādas tēmas ir tik daudz

* 1 vaiga piecelšana tehnika

1. uz priekšu un uzskatu ka tie kuri liek otrādi, nepareizi to izmanto

2. podā, nekad nevienā dzīvoklī nav bijusi problēma ka pods aizsērētu

3. vienmēr nolaižu ūdeni

4. vienmēr nolaižu visus vākus, higēnas un smukuma pēc

5. vienmēr paceļu, lai nav jāuztraucas par mērķēšanu

6. Vai tīrot zobus tu iztīri dziļāk rīkli tik tālu līdz gandrīz nostrādā vemšanas reflekss? ( lielāklā daļa vispār netīra rīkli )

7. Kad tu viens pats runā pa telefonu - vai tu sēdi vai tieši staigā apkārt?

8. Kad tev uz austiņām beidz skanēt mūzika, bet tu saproti tikai pēc stundas ka nekas neskan.

kr4 tādu lietu ir miljards

HAHLOL - https://www.kick.lv/forums/topic/4315/nedariet-ta/">https://www.kick.lv/forums/topic/4315/nedariet-ta/

BlackBeats

"tur paceļot vienu vaigu mazums sanāk visu dirsu ar kakām nosmēret vai poda malas netīšām." - Ko? ... Nē, tas tā nenotiek, man tā nav gadījies.
Tev kāda baigā caureja ka sūdi visur un jāceļas kājās lai slaucītu? Vai arī nevari noturēt normāli tualetes papīru, ka visus vaigus un podu apsmērē?

Tad kad tu piecelies, vai tavas kājas ir taisnas normāli vai saliektas un ieliektas? - prasu, jo stāvot vienkārši nekas nav paplests, ne kājas un ar automātiski ar ne dibena vaigi. Bet ja esi sēdus tad diben vaigi nedaudz paplešas, un tad ir vieglāk noslaucīt, nekā kad stāvi ar cieši kopā esošiem diben vaigiem.

Chemijs

" *1 " - opā, normāls cilvēks.
Bet Tu aizmirsi pierakstīt cik kvadrātus izmanto vienam triepienam.

"6., 7., 8." - Šis topiks ir par "dibena slaucīšanu", tad nu ar es iemetu pāris jautājumus par WC lietām. Bet šie trīs tevis nosauktie punkti ir pilnīgi par ko citu. Jā ir daudz dažādu sīkumainu jautājumu, bet šī ir specifiska tēma. Tie trīs jautājumi ir lieki šeit.