Kick.lv Twitteris

Un kādu pamatojumu dosi, ka tieši es tevi izkikoju?

Nu ja ne tad kurš,bet nah 6 h banu likt? 

Zemenes var stādīt no aprīļa līdz septembrim, taču populārākais stādīšanas periods ir maija vidus vai rudens pusē, kad pieejami jaunie stādi.

 Lai zemeņu raža būtu bagātīga un leknie stādi vairotu dārznieka gandarījumu par paveikto, nolemjot audzēt šīs sārtās dārza princeses, jāievēro to prasības pēc pilnvērtīgas augsnes un citas kaprīzes.

Pirms stādīšanas būtisks priekšnoteikums ir augsnes sagatavošana. Šim nolūkam vislabāk derēs organiskais mēslojums, lai vēlāk augus varētu mēslot tikai ar minerālmēsliem. Jāatceras, ka zemeņu saknes ir jutīgas pret svaigu kaļķojumu, tāpēc labāk kaļķot priekšaugu augsni. Tikpat svarīgi ir zināt, ka zeme ir jāatbrīvo no nezālēm (zemenēm sevišķi bīstamas ir daudzgadīgās nezāles ar plašiem sakņu dzinumiem – vārpata, gārsa), tāpat zemenes nedrīkst stādīt vietā, kur iepriekš bijuši daudzgadīgi zālieni – vismaz vienu gadu pirms stādīšanas zeme jāuzar. Arī gurķi, tomāti, kartupeļi un tulpes nav zemenēm piemērotākie priekšaugi, taču pākšaugi, kukurūza un zaļmēslojuma augi būs labi zemeņu priekšteči.

Kad augsne ir sagatavota, atliek izvēlēties piemērotāko audzēšanas veidu – līdzenās vai paaugstinātās vagās vai paaugstinātās dobēs. Katram no šiem veidiem ir ne tikai savas priekšrocības, bet arī mīnusi. Piemēram, audzējot zemenes paaugstinātās vagās vai dobēs, augsne ātrāk iesils, augiem būs vairāk gaisa un samazināsies pelēkās puves izplatība, taču zemenes būs grūtāk apkopt, augsne ātrāk zaudēs mitrumu, un augi var sliktāk pārciest salnas.

Kopšana un mēslošana

Pavasarī, kad nokusis sniegs, svarīgi pievērsties zemeņu stādu apkopšanai. Tam vislabāk izmantot grābekli ar elastīgiem zariem – audzi viegli pārgrābj, tādā veidā atbrīvojot augus no nokaltušajām daļām un pārziemojušiem kaitēkļiem. Pirmajos gados zemenes arī rūpīgi jāizravē, jo tās necieš nezāli, taču jāuzmanās, lai nesavainotu augu jutīgo sakņu sistēmu. Kad zemenes zied, jāseko līdzi gaisa temperatūrai – ja naktī solītas salnas, audze jāapsedz ar pārklāju, ko dienas laikā noņem. Pēc ražas novākšanas, jānogriež stīgas, citādi tās atņems spēkus augam un padarīs audzi pārāk blīvu.

Salīdzinot ar lielāko daļu dārza augu, zemenes ir jāmēslo mazāk. Īpaši jāuzmanās ar slāpekli saturošiem mēslojumiem, pretējā gadījumā zemenājiem ogu ražas vietā var saaugt lapas. Ja augsne, kurā plānots stādīt zemenes, atbilst visiem minētajiem nosacījumiem, pietiek ar koncentrētu pilnmēslojumu stādu audzēšanai, bet, ja vēl nesen stādīšanai paredzētajā vietā zēlis zāliens, augsni nepieciešams mēslot bagātīgāk. Izvēloties mēslojumu zemenēm, jāņem vērā, ka tās ir jutīgas pret hloru un augstu sāļu koncentrāciju augsnē – labākā izvēle būs kāliju un fosforu saturoši mēslojumi. Rudenī pēc ražas novākšanas, ieteicams pabarot augus, tā veicinot bagātīgu ziedēšanu jaunajā sezonā – tam noderēs kompleksais mēslojums zemenēm.

Kaitēkļu apkarošana

Gādājot par ražas bagātību, jāpadomā arī par augu aizsardzību pret slimībām un kaitēkļiem. Viena no populārākajām zemeņu kaitēm ir pelēkā puve, kas izpaužas kā brūni plankumi uz negatavām ogām, pamazām tās iznīcinot. Pelēkajai puvei vislabvēlīgākie apstākļi ir 15–20 grādu temperatūra un mitrums. To var novērst, augus pareizi mēslojot un stādot pietiekamā atstatumā, un vasaras beigās neaizraujoties ar pārlieku laistīšanu. Vēl viena nelūgta viešņa ir miltrasa, kas atšķirībā no pelēkās puves vislabāk izplatās sausā un siltā laikā – to var veicināt pārmērīga mēslošana ar slāpekli. Miltrasu var atpazīt pēc sačokurotām augu lapām un mazām pelēcīgām ogām ar nepatīkamu garšu. Izturīgas pret abām šīm kaitēm ir zemeņu šķirnes – ‘Polka’, ‘Honeye’ un ‘Zefyr’.

Bez minētajām slimībām zemeņu audzētājiem nākas sastapties arī dažādiem kaitēkļiem. Viens no izplatītākajiem ir zemenāju ērce, kas padara augu lapas brūnganas, pavājina spēju ziedēt, tādā veidā samazinot nākamā gada ražu – labākais veids, kā no tā izvairīties, ir ik pa laikam pamainīt zemeņu stādīšanas vietu un izmantot veselu stādu materiālu. Lielus postījumus spēj nodarīt arī lapgrauži, kas izēd lapās caurumus, bojā ziedus un negatavās ogas. Nepatīkamās kukaiņu izraisītās sekas iespējams novērst, agrā pavasarī pārklājot lauku ar pārklājumu. Pie viena šī metode aizbaidīs arī pūkainās pļavu blaktis, kam ir tendence padarīt ogas plankumainas un izkropļot to formu. Audzētājiem būtu jārūpējas arī par to, lai zemeņu audzes tuvumā nebūtu plašas, auglīgas pļavas – tas palīdzēs izvairīties no putu cikādēm, kam raksturīgas baltas putas ar iekšā mītošiem kāpuriem, kuriem ir tieksme izsūkt auga sulu, tādējādi izraisot lapu saritināšanos.

***

NODERĪGI

POPULĀRĀKĀS ZEMEŅU ŠĶIRNES

• ‘Elsanta’ – vidēji lielas, stingras ogas ar spēcīgu aromātu

• ‘Polka’ – spilgti sarkanas, sulīgas ogas ar vēlīnu, bet bagātīgu ražu

• ‘Zefyr’ – lielas, blīvas ogas, agrīna šķirne, kas izturīga pret slimībām

• ‘Sonata’ – vidēji agrīna šķirne, izturīga pret sausu un karstu laiku

• ‘Pegasus’ – vēla šķirne, apaļas, vidēji stingras ogas ar retām sēklām

• ‘Bounty’ – lielas ogas ar saldu garšu, izturīga pret pelēko puvi un transportēšanu

• ‘Korona’ – svaiga, salda garša, taču diezgan mīkstas ogas, tāpēc neizturīgas transportējot

• ‘Honeoye’ – viena no izplatītākajām šķirnēm, noturīga pret miltrasu, stingras konusveida ogas

• ‘Tenīra’ – ražīga šķirne ar spīdīgi sarkanām ogām un saldu garšu, viegli transportējamas

Brīdināts. (c) Kuz9

DAUNS

Brīdināts. (c) Kuz9

Kas tas

Brīdināts. (c) Kuz9

Apraksti adekvāti visu situācija un sniedz vismaz kādus pierādījumus. 

Šeit ir Paraugs.

Slēgts.