Kick.lv Twitteris

Čatā katrs otrais ir ļoti labs pasaku rakstītājs, tad nu, lūk, šeit būs tā iespēja likt jūsu fantāzijai strādāt un sarakstīt kādu interesantu stāstu vai pasaku!

Noteikumi:

Stāsts nedrīkst būt īsāks par 200 vārdiem.
Stāstam jābūt obligāti pašsacerētam.
Bez lamuvārdiem, ievērojot foruma noteikumus.
Iekļautajiem personāžiem jābūt izceltiem (bold).

Tēma – Apburtais mežs.

Stāstā obligāti ir jāiekļauj šie personāži: suncīts Renāriņš, bārdanais Latvietis.

Kad un kā iesūtīt?

Iesūtam līdz 25.02.2022 , Plkst. 23:59 - PAGARINĀTS LĪDZ 28.02!!!

Man PM.

Balvas:

1. vieta - 3 elementu komplekti + 150xp (forumā) + 10 eiro uz bankas konta no sponsora DoubleT
2. vieta - 2 elementu komplekti + 120xp (forumā)
3. vieta - 1 elementu komplekti + 90xp (forumā)
Ja būs vismaz 6 dalībnieki, tad pirmajām trim vietām būs arī awards.

Veiksmi!

Jābalso par pirmo, otro un trešo vietu.

Aizliegts balsot par savu stāstu. Aizliegts atklāt stāstu autorus.

1.

“Ielej man vēl to rūķu nektāru”, mazliet padrūmā tonī noteica pēc skata nevīžīgs cilvēks. Nesakopies, neskuvies un alu pasūta spaiņos.
Droši vien kāds slepkava vai bandīts – nodomāja Ņiprā eža bārmenis - “Tūlīt, draugs. Kādi vēji Tevi te iepūtuši?”, tīrot glāzes šis vaicāja, atbildi īstenībā nemaz negaidot.
“Dodos caur Apburto mežu uz Saeimu”, vīrs diezgan negaidīti laipnā tonī atbildēja. Bārmenis jau gandrīz sāka mainīt savu pirmo iespaidu, līdz brīdim kad bārdainais izurbināja degunu un sāka vērot saturu.
“Tur šobrīd elfiem reivs. Var būt diezgan bīstami. Lūdzu Tavs alus. Trīs piecdesmit.”, Karls paslidināja alus kausu vīra virzienā.
Elfu reivs bija ikgadējs pasākums, kuru elfu valdība attaisno kā mazākuma minoritāšu izpausmes festivālu, lai gan īstenībā mūziķiem un visam pārējam personālam tika maksāts daudz mazākas summas. Valdība šo pasākumu izmantoja, lai caur minoritātēm iegūtu peļņu.
“Gan jau būs labi. Viena no bijušajām vienā brīdī izdomāja, ka būs elfs”, smejoties atbildēja bārdainais latvietis, “Pārvācās uz mežu un tēlo, ka ausis spicas jau no dzimšanas”
“Šausmas.” nīgri norūca Karls, “Uz kurieni šī pasaule dodas”
“Nezinu kā pasaule, bet es dodos uz apburto mežu”, noteica bārdainais izdzerot alus kausu ar vienu malku.
“Dodamies suncīt, dodamies Renāriņ”, uzsvilpjot iesaucās latvietis.
No galda apakšas izlidoja rozā papagailis. Dīvainākais bija tas, ka tam katra spalva bija citas krāsas un neviena nebija rozā. Bet kopumā šis bija rozā papagailis.

2.

Tālajā 2019.gadā,iesākoties šai visiem zināmajai briesmīgajai pandēmijai,bārdainais Latvietis bija palicis bez darba! Mēģinādams ko meklēt,atrast jebkādas haltūras,nekas neizdevās! 
Arī iekrātie iekrājumi sāka iet uz beigām! Viņam nācās uzturēt ne tikai sevi,bet arī suncīti Renāriņu!  Viņš bija izsmelts un neredzēju izeju vairs nekam! Draudēja izlikšana no dzīvokļa! 
Tā nu bārdainais Latvietis apsēdās pie sava labākā drauga suncīša Renāriņa un saprata,ka ir jāmaina dzīve uz 360 grādiem!  
Sakravājis nepieciešamākās lietas mugursomā,azotē paņēmis suncīti Renāriņu,viņš devās nezināmā virzienā,meklēt jaunu mājvietu! Tad nu stundām ejot,viņš nolēma ieiet mežā,brida bārdainais Latvietis ļoti tālu,pēc iespējas tālāk no lielceļa! '' Beidzot! '' : viņš iesaucās! Atradis vietu ,kur pārlaist nakti,sāka būvēt pajumti no tā,kas bijis apkārt,jo jau bija sācis krēslot! Plēsa un cirta zarus,lai uzbūvētu jumtu! Netālu no viņa jaunās naktsmītenes bija mazs avotiņš,tur viņš gāja sakašāt mālus,ko uzklāt uz jumta! Pie sevis nodomāja: ''Pirmajai naktij būs labi,pēc tam kaut ko izdomāšu!'' Abi ar suncīti Renāriņu devās migā! Visu nakti dīdoties un guļot caurā miegā,bārdainais latvietis daudz domāja! Domāja par to,ka šis varētu būt jaunais dzīves veids! 
Pienāca rīts,abi nu ir piecēlušies,bārdainais Latvietis izdomāja apskatīties kas darās apkārt! Viņš šausmās ietrīsējās! Vieni vienīgi gruži,plastmasas pudeles,mašīnas riepas,sadzīves tehnika! Bet viņam nebija laika par to domāt,jo bija jāpabeidz celt sev pajumti! Viņš ķērās steigšus pie darbiem! Nolēma arī uzcelt tādu kā gultu,kas ir kādus 50 centimetrus no zemes,lai nesalst tik ļoti pa nakti! Vēl jāuztaisa ugunskura vieta,darba daudz,bet apņēmības pilns,viņš turpināja vaigi sviedros! Iekurinājis ugunskuru,sameta kartupeļus ar visu mizu ugunskurā,atcerēsies bērnības garšu vismaz!Suncītim Renāriņam suņu barība,ko paņēmis bija no vecajām mājām!  Baudot maltīti,saprot,ka būs jāsāk medīt,jo ilgam laikam ēdiena vairs nav!Un izlēma pāris kartupeļus arī iestādīt zemē,gan jau kādreiz būs raža! Pilniem punčiem abi devās gulēt! 
Ir sākusies jauna diena,tad nu bārdainais Latvietis nolēma mainīt vidi sev apkārt un vākt visu,kas šeit mētājās,salikt vienā kaudzē! Un tā stundām ritot ,vakars atkal klāt! Ir gulēt laiks! 
No rīta pamostas izdzirdot dīvainas skaņas! Pieceļas un skatās,kas notiek! Bet tur pēkšni ābolu koks,pilns ar lieliem sarkaniem un gataviem āboliem,kas krīt jau no koka! 
Mežs un māte daba izlēma bārdaino Latvieti un suncīti Renāriņu atalgot! Tik Latvietim nav skaidrs,no kurienes šī ābele uzradās,jo pirms tam tās tur nebija! Un tā ejot dienām,mežs ar savu maģisko spēku viņus abus atalgoja ar visdažādākajām lietām,našķiem,ēdieniem,arī suncītim Renāriņam tika pa kauliņam ko pagrauzt! Bārdainais Latvietis vien nespēja nopriecāties par to ko mežs viņam gādājis! 
Tad nu Bārdainais Latvietis ar suncīti Renāriņu izlēma turpat arī palikt,dzīvot bezbēdīgu dzīvi un rūpēties ar to,kas notiek šajā mežā! 

3.

Šis stāsts sākās 2013. gada 18. septembrī. Tā bija diena, kad vairāku desmitu latviešu dzīves izmainījās līdz nepazīšanai, pateicoties bārdainajam Latvietim un suncītim Renāriņam, kuri uz savas ādas piedzīvoja apburtā meža maģiju.
Viss sākās ar to, ka Latvijas jauniešu vidū sāka strauji izplatīties datorspēles. Viena no tām bija Counter-Strike 1.6. Jauniešiem patika savā starpā lietīties ar saviem datorspēļu sasniegumiem, un, runājot par savu veikumu, nereti tika izmantotas arī apreibinošas un aizliegtas substances kā, piemēram, alkohols un cigaretes. Tolaik bārdainais Latvietis bija vēl nepilngadīgs un bez bārdas. Vienā šādā pasēdēšanā ar savu suncīti Renāriņu un draugiem Latvietis izmēģināja maģiskas sēnes no apburta meža, nenojausdams, ka tā nav zelējamā tabaka. Latvietim līdzi bija suncītis, kurš, kā par laimi, palīdzēja Latvietim nokļūt mājās. Bet Latvietis, neko neatceroties ejot uz mājām, sapņodams nokļuva apburtā mežā. Latvietis gāja arvien dziļāk un dziļāk mežā, lai gan patiesībā viņš gāja uz mājām. Šajā mežā viņš satika dažādus interesantus veidojumus kā kokā pakārtu mugursomu, zarā karājošos vairogu, uz zemes guļošus smaragdus un rubīnus. Ejot arvien tālāk, Latvietis atskārta, ka ik pēc dažiem metriem krūmos rēgojas arī dažāda paskata lādes. Latvietis tās mēģināja attaisīt, taču nesekmīgi – viņš saprata, ka, lai attaisītu lādi, ir jāatrod atslēga, kuras fragmenti meklējami takas malās. Ziņkārīgais Latvietis vēlējās ātrāk nokļūt takas galā, jo viņu visvairāk māca ziņkārība par to, kas tur slēpjas. Pēc vairāku minūšu gājiena Latvieša priekšā no krūmiem pēkšņi izlec Tarzānam līdzīga paskata puisis ar drediem.
“Hello,” saka Chemijs.
“Sveiki,” saka Latvians.
“Esmu dzirdējis, ka Tu spēlē Counter-Strike 1.6. Vai tā ir tiesa?” Chemijs jautā.
“Emm... Jā. Kas tu esi?” Latvietis vaicā.
“Esmu slinks, taču man padomā ir viena ideja. Kad nokļūsi ārā no šī meža, tad visu sapratīsi,” priecīgs paziņo Chemijs.
“Ok, bet kas Tu esi? Es nesaprotu, kur es atrodos un ko Tev no manis vajag,” neizpratnē pauž Latvietis.
“Tu esi vienīgais respondents manai aptaujai par manas idejas nepieciešamību Latvijā. Rīt no rīta piecelies, ieslēdz datoru un pārlūkā ieraksti kick.lv. Man bija vajadzīgs kaut viena cilvēka apstiprinājums, ka mana ideja ir tā vērta,” skriedams projām krūmos ķērc Chemijs.
“Bet paga...,” bļauj Latvietis.
“Vai, kā miegs uznāca,” žāvādamies nodomāja Latvietis.
Latvietis nemanot ir aizmidzis. Pienāk rīts. Latvietis pieceļās un saprot, ka suncītis Renāriņš ir palīdzējis Latvietim nokļūt mājās. Atcerēdamies jocīgo sapni, Latvietis piesēžas pie datora un pārlūkā ievada kick.lv. Latvietis nodomā: “Nu, nevar būt! Kā es kaut ko šitādu varēju pareģot? Kas tās par sēnēm, kuras liek sapņiem piepildīties?”
Latvietis šokā raksta sms draugam, kurš vakar padalījās ar maģiskajām sēnēm: “Bračiņ, šitās sēnes labāk nekad man vairs nedod. Viss, ko tu nosapņosi, būs taisnība. Tu taču negribi saiet kopā ar savu bijušo - Lāsmu.”
Tā Latvietis uzzināja par kick.lv, apburto mežu ar itemiem (kuri, starpcitu, izskatās mats matā kā portālā) un Chemiju. Kopš tā laika Latvieša dzīve ir izmainījusies līdz nepazīšanai un savu ikdienu nespēj iedomāties bez portāla klātesamības un slinkuma dēļ uzaudzētās bārdas.

4.

Reiz sen senos laikos dzīvoja maziņš un stulbs kalpa dēls , Suncītis Renāriņš, 
viņš zinaja , ka tā liktenis bija turpināt kalpot Karalim no Paipalu zemēm , 
Karalim , kurš nabadzīgo vidū bijis izpelnijies īpašu iesauku (kļičku) Bārdanais Latvietis! 
       Tad nu kādā rītā , saulainā dienas sākumā , tēvs pasauca dēlu un lika noprast , ka 
ir (sūdi lieli) pienācis laiks sākt apgūt prasmes , karaļnama un pienākumu iepazīšanā!
Tēvs sāka ar pašu vienkāršāko , kas bija , šķūņa izejas atrašana un ceļš uz stalli! 
Tad nu abi devās uz staļļiem un pa ceļam tēvs sāka stāstīt , par to , kā 
iespejams atbrīvoties no dzīves mantojamā pienākuma , kalpot Karalim paaudžu paaudzēs!
"Redz dēls , ir divu tipu cilvēki , bagātie un nabagie , abi nav slikti , bet but bagātajam ir izdevigāk , 
jo kam ir grasis , tam ir vara! 
Šo dēls es atceros no tava vectēva , kad arī mes kādā agrā rīta stundā devāmies tieši 
šāda veida gājienā , virzienā uz stalli!
Tad nu stāsts ir par kādu Apburto mežu!
Mežā ir iespejams atrast "vecenīti" , kura izpildīs tavu velēšanos , ja tu izpildīsi viņas lūgumu!
Bet ja neizpildīsi vecenites prasīto , tad nāksies atdot dārgāko , kas Tev ir piederējis , 
kas ir tava dzīvība!"
     Tā nu dēls nesagaidījis staļļa durvju slieksni , aizpirda tālajās zilajās , meklēt 
apburto mežu , kurš bija redzams pie horizonta.
Suncītis Renāriņš nezināja kā atrast vecenīti , kas it kā dzīvojot Apburtajā mežā , bet tas viņu neapturēja 
no domas , ka viņš spēj būt brīvs un dzīvot savu vēlamo dzīvi! 
Viņš gāja , gāja dienas , gāja naktis , viņš gāja pat tad , kad gulēja!
Desmit dienas pēc tēva pamešanas Suncītis Renāriņš beidzot saskatīja un sajuta mežā dūmus , kas nāca no pretī 
redzamā namiņa.
Suncītis Renāriņš piegājis pie namiņa , saprata ka atrodas īstaja vietā un īstaja laikā.
Suncītis Renāriņš pieklauvējis , sadzirdēja vecenītes balsi , kas viņu aicināja iekšā namiņā! 
Vecenīte jautāja sagurušā balsī:"Nu dēliņ , ko tu maldies pa mežu viens , ko tu meklē šādā vietā?"
Uz ko Suncītis Renāriņš atbildēja: "Tevi meklēju , laimi meklēju , brīvību meklēju un bagātību!"
Vecenīte noburbinādama: "Nu ko lai saka , ja jav esi mērojis šo ceļu, tad nu klausies uzmanīgi!
Divu dienu gājiena no šīs butkas atrodas alla , kurā dzīvo pūķis.
Ja spēsi Atnest man viņa fekālijas , došu tev visu ko vēlies , bet būs tikai viena vēlēšanās!!!"
Suncītis Renāriņš: "Protams , Protams es to izdarīšu!"
    Suncītis Renāriņš atkal devās ceļā , pēc divām dienām Suncītis Renāriņš bija atradis vietu uz kuru tika sūtīts 
pēc fekālijām , kuras tik ļoti vēlējās vecenite mežā!
Ieejot alā , ala bija tumša un dziļa , ejot dziļāk alā , Suncītis Renāriņš sadzirdēja Rrrrr-Rrrrr , diemžēl tas bija pēdējais ko Suncītis Renāriņš spēja sadzirdēt , 
pirms pārvērtās par šašļiku Apburtā meža gaumē!   

Balsošana notiek līdz 04.03.22.