Piedz:
Reizēm ieklausos kokos, runāju ar bukiem,
Iedomājies, kādi bērni būtu mums tik smukiem,
Pārņēmi prātu, jātiek vaļā no gļukiem,
Skaisto nevar aprakstīt tikai ar burtiem.

Pants:
Kameras lēca uz Tevi skatienu fokusē,
Savelkas saites man zem cimda, kad boksē,
Manī deg jūtas, tūlīt pasauli šokēs,
Uzbrucējs traucos, Tu mani bloķē.
Dāvā man tauriņus, kas lido jau martā,
Skaisto vēlos izdzīvot kaut vai, ja nav tā,
Bez Tevis redzu pelēko, gribas vairāk košo,
Kaut kas ir jāatstāj, pirms ceļa maizi došot.

Piedz:
Reizēm ieklausos kokos, runāju ar bukiem,
Iedomājies, kādi bērni būtu mums tik smukiem,
Pārņēmi prātu, jātiek vaļā no gļukiem,
Skaisto nevar aprakstīt tikai ar burtiem.

Pants:
Mēs bijām maziņi, pazini, pats zinu, jā,
Sajūtas kāpini, dāvini vēl sazin kā,
Katram nadziņi, radziņi, kādam atdziņa nāk,
Par to, kā vajadzētu dzīvot labāk - tad kā?
Zini varbūt-varbūt-varbūt
Vēlreiz par bērniem mums reiz kļūt?
Kad tos maziņos radziņus turi sev klāt,
Tad no tauriņiem vēderā paliek tur pat nekā.
Skrien pakaļ sekotājs, dzirdu klusi sakām,
Viens nav karotājs, jāņem kādu blakām,
Pielējies kagoru aiz gultas nekrācu,
Iemīlējies amors bultas garām netrāpa.
Šī dzīve ir spēle vai spēle aiz ekrāna,
Rādi tādu zīmi caur kādu reklāmu,
Pamatīga savienība, lai kniedētu metālu,
Viens otru balstītu, stāvot te netālu.

Tilts:
Kā lai mīl, lai mīlu Tevi karstāk,
Gribu Tevi mīlēt tomēr tik apslēptu,
Kā lai mīl, lai mīlu Tevi krastā,
Tevi vienmēr gribu mīlēt kā startā.

Piedz:
Reizēm ieklausos kokos, runāju ar bukiem,
Iedomājies, kādi bērni būtu mums tik smukiem,
Pārņēmi prātu, jātiek vaļā no gļukiem,
Skaisto nevar aprakstīt tikai ar burtiem.