Kick.lv Twitteris

Es atceros to rudens dienu, kad aizgāju uz kursiem mācīties dejot. Bija jāizvēlas partnere, bet Tevis vēl nebija. Es apjukumā stāvēju un nesapratu, kas notiek, jo nevēlos izvēlēties nevienu no tām dāmām, kuras tur bija. Paliku pēdējais “neizvēlīgais”, bet sajūtas jau mēnesi man bija - aizej, tur tu satiksi ko īpašu! Un es gaidu, un nekā nav... Un tad ienāk meitenīte, ļoti smaidīga, aizelsusies un tādām mīļām acīm! Un esmu paralizēts, bet saņemos un pieklumpučoju Tev klāt, un vairāk neatceros... Biju satraucies kā puika. Jau pēc 5 minūtēm Tu šķiti kā pazīstama visu mūžu. Tu biji tik romantiska, atceros, ka to Tev tā arī pateicu, jo visi citi vārdi šķita Tev par prastu. Tu biji tik skaista, tik starojoša, tik īpaša! Neticamā kārtā samainījāmies ar numuriem, tas bija manas dzīves satraucošākais mirklis... Bet Tu tikai smaidīji un sauci cipariņus. Pagāja nedēļa, un Tu vairs neatnāci uz kursiem. Man bija jādejo ar citu partneri. Atceros, ka nolēmu nedejot ar citu, bet gaidīt Tevi. Tomēr biju spiests dejot, bet mans skatiens bija vērsts tikai uz durvīm, tik ļoti gaidīju... Un tajā brīdi sapratu, ka nevēlos bez Tevis ne dejot, ne priecāties, ne bēdāties. Viss bija palicis ļoti pelēks. Atceros, ka pirmo sms Tev rakstīju vismaz 100 reizes, dzēsu, rakstīju, dzēsu, beidzot nosūtīju. Un saņēmu Tavu atbildi. Tie bija svētki! Ar nepacietību gaidīju vakaru, lai varu pateikt nosūtīt salda miedziņa vēlējumu, un atkal gaidīju rītu, lai varu novēlēt jauku dienu. Mūsu pirmais randiņš gandrīz pie Laimas pulksteņa. Es biju tik satraucies, ka atceros tikai to smaidīgo un laimīgo meiteni tajā koši, koši saulainajā jaciņā, kas nāca pretim starojot. Nez vai todien kāds bija laimīgāks visā pasaulē. Pirmais skūpsts krastmalā, it kā nejauši, it kā netīšām, tik naivs un patiess bija šis mirklis. Gāja laiks, un dzīve bija kā pasaka. Ar Tevi bija viss tik krāsains un īpašs! Naksnīgās pastaigas, sarunas par nieciņiem, pārdzīvojumi, lai tas nekad nebeigtos, pavadīšana uz darbu, sagaidīšana mājās. Tas vienmēr Tev sanāca unikāli īpaši! Es Tevī iemīlējos toreiz, kad satikāmies pirmo reizi, un pa šiem gadiem jūtas kļuvušas tikai stiprākas, un nespēju iedomāties dzīvi bez šīs man tik īpašās meitenes. Mums ir nepiepildīts sapnis - kamīns jūras krastā, kad ārā plosās vētra, bet telpā kamīns mierīgi liesmo. Mums nesanāca atrast šādu vietiņu. Es ceru, ka Tu spēsi piedot manu rīcību, kas nav attaisnojama ne ar ko, ceru, ka spēsi piedot. Un sākt no tās vietas, kur es kļūdījos. Ir lietas, kad mēs saprotam tikai tad, kad viss beidzies. Nav nekā svarīgāka par laimīgu ģimeni, tik žēl, ka esmu to sapratis tik vēlu. Es Tev no sirds lūdzu piedošanu par visu, ko esmu nodarījis!

Es gribu par daudz, Es gribu Tava būt Ne rīt, ne parīt, Bet tūlīt. Gribu daudz Tev teikt, Bet nevar vārdus sameklēt. Vienkārši atplēst rokas, Un Tevi maigi apskaut. Gribu lūpas Tavas just, Just kā sirds Tava pukst. Gribu, lai Tu dzirdi, Ko mana sirds Tavai čukst. Gribu tevi pie sevis piespiest, Tevi skūpstīt un nemulst, Neklausīt, ko saka citi. Galvenais, lai mums būtu labi, Būtu labi vakari un rīti. Gribu tikai Tev piederēt, Gribu būt mīlēta, Un gribu arī mīlēt. Nepieļaušu, lai ar mani spēlē, Un pati negrasos spēlēt. Gribu vēsos vakaros, Pie kamīna Tevi sildīt. Gribu skaistas vietas Tev rādīt, Ar Tevi prieku dalīt, Un bēdas prom no Tevis dzīt. Gribu Tevi izprast, Un vēlos, lai saproti mani. Es netaisos Tevi pamest, Ne tagad un nekad, Tevis dēļ es gribu, Visu pie malas mest. Gribu pa mīlas taku, Uz priekšu Tevi vest. Un pār slieksni katru, Savās rokās pāri vest. Gribu rūpēties par Tevi, Un, lai rūpētos par mani. Vai par daudz es prasu? Tikai vienu:Mīlestību Tavu!!! Gribu Tavās lūpās redzēt smaidu, Un acīs prieku, Nevis asaras un kaudzi bēdu, To uzskatu par grēku. Gribu mīlestību just, Un arī mīlēt.

Tas notika vairāk kā pirms 20 gadiem. Braucu uz mājām elektriskajā vilcienā. Pretim solā apsēdās man patīkama sieviete. Pa brīžam paslepus saskatījāmies. Jutu, ka gaisā virmo fluīdi. Domāju kā viņu oriģināli uzrunāt. Man pašam nepatīk banālas frāzes. Atvēru somu, viņai neredzot uzrakstīju uz lapiņas savu mājas telefona numuru (mobilie tad vēl bija tikai oligarhiem). Biju pabraucis jau garām savai pieturai, tādējādi pat riskējot kļūt par upuri kontrolieru nagos. beidzot uzrunāju viņu: ’’Sakiet, vai mēdzat lasīt avīzē ’’Latvijas Jaunatne’’ sludinājumus rubrikā ’’Dažādi’’? - Jā, reizēm; - Lūk, tur mēdz būt tādi - ’’dāma (kungs) ar tādām pazīmēm un vai izskatā, kura tādā datumā, tādā vilcienā vai autobusā brauca tur un tur, lūdzu atsaucieties tam un tam’’. Lai tā nebūtu jādara, dad lūdzu šeit ir mans telefona numurs. Man būtu ļoti patīkami, ja jūs man piezvanītu. Viņa pasmaidīja, paņēma telefona numuru. Bija pienākusi vilciena gala stacija. Viņa devās savā virzienā, es gaidīju atpakaļceļa vilcienu. Šoreiz ar biļeti. Pēc pāris dienām viņa piezvanīja. Bet viņa mani ’’izsita’’ ar jautājumu - ko es esot vēlējies ar šo zvanu? Pie sevis nodōmāju - nu kāpēc vajadzīgs tik muļķīgs jautājums (’’pat zirgam saprotams’’). Tā diemžēl arī beidzās, jo viņas numura man nebija. Interesanti būtu zināt viedokli, kā būtu rīkojušies jūs, gan sievietes, gan vīrieši

Sveika daiļā! Ilgi man prātā virmoja doma - uzrakstīt tev vai neuzrakstīt, domāju kāda varētu būt tava reakcija vai atbilde. Beidzot saņēmos un uzrakstīju - tu manās acīs iekriti jau kādu laiku ar savu apburošo smaidu un šarmu un tu esi atšķirīgāka no citām kuras esmu apskatījis Atšķirīga, protams, labā nozīmē.Es gan nezinu kāds ir tavs raksturs, īpašības vai intereses, tāpēc, ja tev ir vēlme varbūt tu vēlētos ar mani kaut kur aiziet vai iesākumā sarakstīties šeit.